Slovēnijā notiek pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas

Vēlēšanas ir jau otrās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas pēdējo trīs gadu laikā valstī, kas reiz tika uzskatīta par Eiropas Savienības paraugvalsti, bet kopš 2008.gada finanšu krīzes valstī dažādās jomās vērojamas lejupejošas tendences.

Tiek prognozēts, ka vēlēšanās uzvarēs ietekmīgais 50 gadus vecais Ļubļanas Universitātes tiesību profesors Miro Cerars, kuram gan nav politiskās pieredzes. Politikas analītiķi prognozē, ka pēc svētdien notiekošajām vēlēšanām izveidotās Slovēnijas valdības mūžs nebūs ilgs, kas radīs vēl lielāku nestabilitāti divu miljonu cilvēku apdzīvotajā valstī.

Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Cerara jūnijā dibinātā Miro Cerara partija (SMC) iegūs 31% balsu, apsteidzot bijušā premjera Janeza Janšas, kurš pagājušajā mēnesī sāka izciest tiesas piespriesto divu gadu cietumsodu par korupciju, labēji centrisko pašlaik opozīcijā esošo Slovēnijas Demokrātisko partiju (SDS).

Neskatoties uz politiskās pieredzes trūkumu, Slovēnijas iedzīvotāji Ceraru, kas palīdzēja izstrādāt pirmo Slovēnijas konstitūciju 1990.gadā un ir bijis parlamenta padomdevējs tiesiskos jautājumos vairāk nekā 20 gadu garumā, uztver kā apsveicamu alternatīvu ķildīgajiem politiķiem, kas bieži ir iesaistīti korupcijas skandālos.

Slovēnijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas tika izsludinātas pēc tam, kad maija sākumā demisionēja premjerministre Alenka Bratušeka. Viņa atkāpās no premjera amata tāpēc, ka aprīļa beigās zaudēja savas kreisi centriskās partijas «Pozitīvā Slovēnija» (PS) līdera vēlēšanās, kurās uzvarēja galvaspilsētas Ļubļanas mērs Zorans Jankovičs. Viņa bija solījusi atkāpties, ja netiks ievēlēta par partijas līderi, jo nevar vadīt valdību bez savas partijas atbalsta.

44 gadus vecā Bratušeka bija pirmā sieviete Slovēnijas premjera amatā un četru partiju koalīciju vadīja kopš pagājušā gada marta. Viņas 13 mēnešus pie varas bijusī valdība bija trešā Slovēnijas valdība pēc kārtas, kas nav pastāvējusi līdz sava mandāta termiņa beigām. Bratušeka pie varas nāca, kad labēji centriskā premjera Janšas valdība izjuka saistībā ar aizdomām par korupciju.

Viņas valdībai izdevās izvairīties no starptautiskās palīdzības lūgšanas un tā rekapitalizēja lielākās valstij piederošās bankas.

Tomēr valsts parāds palielinājās līdz 70% no iekšzemes kopprodukta, un valdība maz izdarīja, lai apturētu valsts iedzīvotāju dzīves līmeņa krišanos taupības pasākumu un augstā bezdarba līmeņa dēļ.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Bratušekas jaundibinātā Alianses partija (ZaAB) iegūs ap 4% vēlētāju atbalsta, tik tikko pārvarot iekļūšanai parlamentā nepieciešamo balsu slieksni.

Prezidents Boruts Pahors vēlas, lai jauna valdība tiktu izveidota līdz septembra vidum.

Slovēnijas likumi noteic, ka gadījumā, ja premjerministrs atkāpjas no amata, valsts prezidentam 30 dienu laikā ir jāizvirza jauns kandidāts valdības vadītāja amatam. Ja neviens kandidāts neiegūst parlamenta vairākuma atbalstu, prezidentam ir jāizsludina ārkārtas parlamenta vēlēšanas.