Pastāv iespēja, ka pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt nevis šogad rudenī, bet ziemā, - tikai pēc tam, kad būs gatava integrācijas programma, tā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, piebilstot, ka citas valstis piedāvāja uzņemt par 15% vairāk bēgļu; Latvija atteica. Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas un Sīrijas iedzīvotāji.
Vēl vakar iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma atzina, ka pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad rudenī. Šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni ministrs norādīja, ka pastāv iespēja, ka pirmos patvēruma meklētājus tomēr varētu uzņemt nevis rudenī, bet ziemā.
«Pirmās pārvietošanas varētu sākties no Itālijas.
Ņemot vērā, ka pirmo kvartālu mēs nevarēsim īstenot, kamēr nebūs gatavi, līdz ar to tas tiešām varētu būt zināms septembra beigās, oktobra sākumā, kad būs zināms tas, kā mēs redzam, kā definējam Latvijas intereses, kāds varētu būt kopējais bēgļu profils,» pauda ministrs.
Iekšlietu ministrs: citas valstis piedāvāja uzņemt par 15% vairāk bēgļu; Latvija atteica
Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru pirmdienas sanāksmē no vairākām valstīm izskanēja piedāvājums uzņemt par 15% vairāk bēgļu, tomēr Latvija tam nebija gatava, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu žurnālistiem pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis («Vienotība»).
«Bija virkne valstu, kuras bijas gatavas palielināt par 15% [bēgļu skaitu, kas katrai valstij jāuzņem] ar mērķi iznākt no sēdes un pateikt, ka mēs esam vienojušies,» viņš atklāja.
Starp valstīm, kuras bija gatavas uzņemt vairāk bēgļu, nekā tika nosaukts iepriekšējās sarunās, bijusi arī Igaunija.
Savukārt citas valstis rosinājušas atgriezties pie Eiropas Komisijas (EK) piedāvājuma par obligāto mehānismu, kas paredzēja Latvijai uzņemt 737 bēgļus.
«Tādēļ, manuprāt, šis [uzņemt 250 bēgļus] Latvijai ir izdevīgākais risinājums,» vērtēja politiķis.
Kozlovskis norādīja, ka viņš nebija gatavs šādu piedāvājumu izskatīt sēdes laikā, jo valdības dotais mandāts paredz sarunas tikai par 250 bēgļiem.
Pirmdienas iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmi Kozlovskis raksturoja kā pēdējā laikā emocionālāko
«Ja mēs, Latvija, kā solidāra valsts nepiedalītos ar šo simbolisko skaitli kopējā sistēmā, kādas būtu ārpolitiskās konsekvences, man grūti prognozēt. Visticamāk, nebūtu tik vienkārši,» viņš teica.
Ministru prezidentes izveidotajai darba grupai, kas tapusi pēc iekšlietu ministra iniciatīvas, ar pirmajiem secinājumiem par to, kā bēgļi tiks integrēti Latvijā, kā arī to, vai būs nepieciešams stiprināt iestāžu kapacitāti, jānāk klajā 30.septembrī
. Pie integrācijas programmas strādās sešu ministriju valsts sekretāri, plānots piesaistīt arī papildu ekspertus.
«Grupas uzdevums ir, izmantojot Patvēruma meklētāju fonda finansējumu, pārņemt citu valstu pieredzi un izveidot Latvijai atbilstošu programmu, kas būtu vispiemērotākā. Līdz ar to uz virkni jautājumu atbilžu pagaidām vēl nav, tīri par praktisko integrāciju,» atzina Kozlovskis.
Viņš piebilda, ka šobrīd ir «skaidrība par iekšlietu sistēmu - mūsu uzdevums ir izvērtēt pieteikumu un izsniegt vai neizsniegt bēgļa statusu. Process varētu būt tāds, ka sākotnējā uzņemšana būs no Itālijas, Grieķija vēl nav gatava uzsākt šo procesu».
Latvijas ir ieinteresēta uzņemt ģimenes, un tas nozīmējot tikai abus laulātos un viņu bērnus, nevis brāļus, māsas un citus radiniekus.
Līdz ar to kopējais bēgļu skaits paliks 250, informēja politiķis. Kozlovskis uzsvēra, ka personām, kuras iegūs bēgļa statusu, būs jāstrādā, nevis jādzīvo no pabalstiem, tomēr šobrīd vēl neesot skaidrs, kādus darbus viņi varētu darīt.
«Visticamāk, pašlaik augstākais procents, kuri bēgļu statusam kvalificējas, ir Afganistānas, Irākas un Sīrijas iedzīvotāji. Ir arī Āfrikas valstis, taču precīzi pateikt vēl nevar,» uzsvēra ministrs.
Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus. Lai arī pirmdien Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmē Briselē ministri vienojās par 54 760 bēgļu uzņemšanu un līdz gada beigām būs jāvienojas par vēl 7744 patvēruma meklētāju uzņemšanu,
Latvijas nostāja nav mainījusies, proti, Latvijas nosauktais bēgļu skaits paliks nemainīgs un nav plānots uzņemamo bēgļu skaitu palielināt.
Kopumā iepriekš pārvietošanas programmā no trešajām valstīm dalībvalstis piedāvāja uzņemt lielāku skaitu bēgļu, nekā tika plānots Eiropas migrācijas programmā, - 22 504 bēgļus, savukārt mītnesvietas maiņas programmā no Itālijas un Grieķijas tika panākta vienošanās par 32 256 bēgļu uzņemšanu. Plānots, ka dalībvalstis turpinās diskusijas par atlikušo 7744 bēgļu uzņemšanu no Itālijas un Grieķijas līdz gada beigām. Lai arī vēl dalībvalstīm līdz gada beigām jāpanāk vienošanās par atlikušo 7744 bēgļu uzņemšanu no Itālijas un Grieķijas, tas netraucē sākt programmas darbību jau šogad un katra valsts pakāpeniski sāks uzņemt bēgļus, skaidroja Holma.
Latvija apņēmusies ES pārvietošanas programmā no trešajām valstīm un mītnesvietas maiņas programmā no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā solidāri uzņemt 250 personas,
kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. 50 bēgļi būs no trešajām valstīm, bet pārējie - no Grieķijas un Itālijas.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) jau ir parakstījusi rezolūciju, ar kuru Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju uzdots izveidot augsta līmeņa starpinstitucionālu darba grupu. Darba grupas uzdevums būs izstrādāt tiesisko un praktisko sistēmu 250 bēgļu uzņemšanai no Itālijas, Grieķijas un trešajām valstīm. Darba grupa izveidos Latvijas apstākļiem vispiemērotāko sistēmu šo personu integrācijai sabiedrībā, pagaidu mītnes vietai, nodarbinātībai, veselības aizsardzībai un citiem jautājumiem.
Paredzēts, ka darba grupā tiks iesaistītas Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Veselības, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrija. Darba grupa varētu tikt izveidota līdz augusta vidum.
