Kola atlaišana palielinājusi domstarpības koalīcijā un «Vienotībā»

Pēc 3.jūnijā aizvadītajām Valsts prezidenta vēlēšanām uz kādu laiku pieklusa runas par valdības krišanu, taču šonedēļ tās atkal uzvirmoja pēc tam, kad nepiekāpīgās attieksmes dēļ par bēgļu uzņemšanu Latvijā Straujuma no amata atbrīvoja Kolu. Viņa pārstāvētā Nacionālā apvienība norāda, ka atsevišķi koalīcijas partneri vēlas izstumt no valdības VL-TB/LNNK.

«Ir grūti teikt, vai viņu mērķis ir mainīt koalīciju vai iegūt vienu vai otru amatu, ko ir noskatījusi kāda persona,» saka viens no partijas līderiem Raivis Dzintars.

Viņš neatklāj, vai šī persona ir Solvita Āboltiņa («Vienotība»), kuras vārds Saeimas kuluāros jau labu laiku tiek saistīts ar vēlmi kļūt par nākamo premjeri. Viņa uz sarunu ar Latvijas Televīziju šodien neatsaucās.

Taču izmaiņas koalīcijā varētu būt straujākas, ja tās atbalstītu trešais partneris Zaļo un zemnieku savienība, kas šajā situācijā ir nogaidoša. «Koalīcijas līgums sen vairs nav spēkā. Valdība strādā un strādās ilgi. Koalīcijas partneru nomaiņa nav mūsu jautājums.

Mums problēmu nav,» norāda Brigmanis.

Jau kādu brīdi Saeimas kuluāros tiek apspriesta iespēja izslēgt no koalīcijas Nacionālo apvienību, kas nozīmētu šīs valdības krišanu, un tā vietā par koalīcijas partneriem ņemt Reģionu apvienību un partiju «No sirds Latvijai». Tad katrai no partijām būtu atvēlēts pa vienam ministru portfelim. Tikmēr Dzintars uzsver, ka partija nepakļausies provokācijai ar amatiem un turpinās strādāt valdībā.

Savukārt TV3 ziņas norāda, ka

arī pati «Vienotība» atrodas dziļā krīzē

- priekšvēlēšanu laikā pieļauto pārkāpumu dēļ tai draud valsts finansējuma atņemšana, turklāt no partijas novēršas arī vēlētāji - tās reitings jūnijā nokritis līdz 8,7% un tādējādi partija kļuvusi par ceturto populārāko spēku. To apsteidz gan «Saskaņa» ar 21,4% vēlētāju atbalstu, gan ZZS ar 25%, gan Nacionālā apvienība ar 8,8%. Tik grūti «Vienotībai» neklājās pat ekonomiskās krīzes laikā, atzīmē raidījums.

Partijas

iekšējie opozicionāri brīdina, ka «Vienotība» strauji iet «pa burbuli», savukārt Āboltiņa šiem cilvēkiem iesaka partiju pamest.

Viena no partijas iekšējām opozicionārēm Ilze Viņķele nešaubās, ka «Vienotību» gaida «Latvijas ceļa» un «Tautas partijas» liktenis. «Vairs ar diplomātiskiem apzīmējumiem nevar iztikt. Tas vairs nav nogurums no varas - mēs vienkārši esam kārtīgi izkurtējusi organizācija,» nopūšas Viņķele.

Beigu sākums esot bijis kongress uzreiz pēc vēlēšanām, kad amatā tika atstāta Āboltiņa. «Esam izvēlējušies ilgāku laiku aizvērt acis uz satura problēmām, pārdefinējot to par personāliju kašķiem, kas īstenībā ir blēņas, jo mums jau ilgstoši nav bijis skaidrs, kāpēc mēs esam pie varas, un šeit ir rezultāts.

Es domāju, ka ir pagājis tas laiks, kad varēja kaut ko savākt, sakopt, salabot, pārveidot. Mēs ejam stabili pa burbuli,»

uzskata Viņķele.

To, ka «Vienotībai» ir problēmas, atzinis arī tās biedrs Ainars Latkovskis, norādot, ka partijas vadībai un valdei šādi jautājumi būtu jāizrunā un tiem ir jāatrod risinājums, citādi partija turpinās ceļu lejup no kalna.

Neoficiāli izskanējis, ka partijas opozicionāri mēģina sasaukt ārkārtas kongresu, lai Āboltiņu nomainītu ar bijušo Eiropas komisāru Andri Piebalgu, taču tam pagaidām nav vairākuma atbalsta, un ticamāks ir scenārijs, ka no partijas aizies opozicionāri, uz ko viņus mudina arī Āboltiņa: «Partijas iekšienē ir cilvēki, kuri neizpilda demokrātiskās prasības un nepakļaujas vairākuma viedoklim. Vēlreiz varu aicināt:

ja nepatīk, laipni lūgti - brīvā, demokrātiskā valstī līdzdalība politiskā procesā ir brīvprātīga.»

Politologs Ivars Ījabs gan norāda, ka par «Vienotības» iekšējiem opozicionāriem dēvētajiem - Viņķelei, Lolitai Čigānei, Andrejam Judinam, Aleksejam Loskutovam un pārējiem - kaut kā tomēr jāturas pie «Vienotības», lai paliktu politiskajā apritē, jo citādi šai kompānijai diez vai tuvākajā laikā būs iespējams pārvarēt 5% barjeru iekļūšanai Saeimā.

Tāpat «Vienotībai» jārisina jautājums par Straujumas valdības nākotni. «Vienotības» bijušais politiķis Edgars Jaunups pauda, ka ne tikai «Vienotība» saprot, ka

Straujuma kā premjere ir kļūda, jo viņa nespēj vadīt valdību, tāpēc drīzumā varētu tikt aktualizēts jautājums par viņas nomaiņu.

Viņš arī norādīja - ir acīm redzams, ka Āboltiņa un viņas tuvākie domubiedri ir nolēmuši, ka viņai jākļūst par premjeri, jo viņa būtu viena no retajām, kas spētu «Vienotībā» demonstrēt efektivitāti un izlēmību. Jaunups domā, ka jautājums par Straujumas nomaiņu varētu tikt aktualizēts vēl pirms valsts budžeta nākamajam gadam pieņemšanas.

Formālais valdības krišanas iemesls varētu būt neapmierinātība ar Nacionālo apvienību, taču raidījums norāda, ka ambīcijas pārņemt izpildvaru varētu būt arī ZZS, kas uz to brīdi varētu būt kļuvusi par lielāko labējo frakciju Saeimā.