To zinātnieki secinājuši, vērtējot dažādu sugu dinozauru vielmaiņu ar formulu, kas balstīta uz augšējo liela kaulu izmēru un augšanas tempiem, kas līdzīgi kā koku stumbros, ir iekodēti kaulu gredzenos.
Pētījumā, kas aprakstīts izdevumā Science, analizēti 21 sugas dinozauri, tostarp arī superplēsoņas tiranozauri un alozauri, garkakla apatozauri, pīļknābim līdzīgie tenontozauri, putnveidīgie trodoni, kā arī vairāki mūsdienās sastopami dzīvnieki, piemēram, putni, kaulzivis, haizivis, ķirzakas, čūskas, krokodili un zīdītāji, raksta Dailymail.co.uk.
«Analīzes parādīja, ka dinozauru augšanas ātrums un vielmaiņa nelīdzinās nedz siltasiņu, nedz arī aukstasiņu dzīvniekiem,» sacījis Arizonas universitātes evolūcijas biologs Braiens Enkvists. «Augšanu nevar pielīdzināt nedz putniem vai zīdītājiem, nedz arī rāpuļiem vai zivīm,» - tā Enkvists.
«Augšanas tempi un vielmaiņa ir pa vidu starp mūsdienu siltasiņu un aukstasiņu dzīvniekiem. Citiem vārdiem - dinozauriem piemīt fizioloģiskās īpašības, kādas mūsdienās vairs nevar sastapt.»
Diskusija par to, vai dinozauri bija lēnīgas, aukstasiņu dzīvniekiem pielīdzināmas būtnes, kā zinātnieki uzskatīja 19.gadsimtā, vai tomēr bija aktīvi, daudz attīstītāki radījumi, kam tuvāki siltasiņu mūsdienu dzīvnieki.