Latvija šodien aizvadīs pēdējo dienu kā prezidējošā valsts Eiropas Savienības (ES) Padomē. No Latvijas šos pienākumus jūlija sākumā pēc trio principa pārņems Luksemburga.
Noslēgsies Latvijas prezidentūra ES Padomē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvija gada sākumā uz sešiem mēnešiem pirmo reizi pārņēma ES rotējošo prezidentūru, par savas darbības prioritātēm nosakot ES konkurētspējas un izaugsmes risināšanu, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, kā arī Eiropas digitālā potenciāla iespēju izmantošanu ES attīstībā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) jau vairākkārt bija norādījis, ka
Latvija prezidentūras laikā būs godīgs un neitrāls sarunu vedējs starp visām iesaistītajām pusēm,
kā arī skaidrojis, ka Latvijai prezidentūra ir gan pienākums, gan iespēja, kura jāizmanto. Savukārt prezidentūras galvenajā norises vietā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, skaidrojot sešu mēnešu veikumu, ministrs vakar uzsvēra, ka Latvija centusies īstenot līdzsvarotu prezidentūru.
Preses konferencē, kurā piedalījās arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), Rinkēvičs pauda viedokli, ka Latvijas prezidentūra ir izdevusies un veiksmīgi novadīta. Tāpat ministrs vērsa uzmanību uz sarežģīto situāciju, kādā Latvijas prezidentūra norisinājās, kā arī piebilda, ka, neskatoties uz to, stratēģiskās prioritātes esot izdevies īstenot. Kā vienu no piemēriem Rinkēvičs minēja tā saucamo Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera investīciju plānu.
«Mūsu prezidentūra ārpolitiski nebija viena jautājuma prezidentūra.
Mēs parakstījām un apstiprinājām vairākas stratēģijas. Mēs centāmies būt līdzsvarota prezidentūra,» pauda ministrs, piebilstot, ka nākamajai prezidējošajai trio valstij, Luksemburgai, Latvija nodod vairākus jautājumus, ar kuriem jāturpina darbs, tostarp par datu drošību un kiberaizsardzību. Ministrs arī pauda vēlmi, lai turpinās darbs ar dienvidu un austrumu reģioniem. Tāpat viņš pārliecinoši norādīja, ka turpināsies arī cīņa ar terorismu, kā arī Krievijas īstenoto propagandu.
Tāpat Luksemburga savas prezidentūras laikā īpašu izmanību pievērsīs izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai, ES sociālās dimensijas padziļināšanai, migrācijas un drošības jautājumiem, vienotā tirgus un digitālās dimensijas atbalstīšanai, Eiropas konkurētspējai globālā mērogā. Paredzēts, ka Luksemburga pievērsīsies arī ilgtspējīgas attīstības veicināšanai un ES klātbūtnes globālā mērogā nostiprināšanai.
Savukārt, turpinot par Latvijas prezidentūras ieguvumiem un panākumiem, Rinkēvičs informēja, ka
īpaši nozīmīgs ir pieredzējušo cilvēkresursu korpuss, kā arī kontaktu loks, kas ir jāizmanto, attīstot politiskās saites.
Tikmēr Straujuma pauda uzskatu, ka prezidentūras laikā gūtās zināšanas jāizmanto valsts tālākai attīstībai. Raksturojot Latvijas prezidentūras paveikto, viņa norādīja, ka «Latvija izdarīja to, ko no mums gaidīja, kā arī vēl vairāk, reaģējot uz sarežģītajiem notikumiem», piebilstot, ka galvenie izaicinājumi bijuši saistīti ar drošības situāciju ES iekšienē, kā arī plašākā mērogā.
Ministru prezidente arī uzsvēra, ka tieši šā iemesla dēļ prezidentūra pievērsa īpašu uzmanību Eiropas vērtībām, kā arī ieguldīja lielu darbu, lai kopā ar EK rastu labākos tiesībaktu projektus. Par piemēru Straujuma minēja pieejamo finansējumu no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, kā arī iespēju jauniešiem saņemt stipendijas mācībām. Tāpat Ministru prezidente vērsa uzmanību, ka pilsoņi varēs saņemt palīdzību jebkuras ES valsts vēstniecībā pasaulē.
Īpaša uzmanība tika pievērsta arī ilgstošajam procesam par personas datu aizsardzību internetā. «Šie ir tikai daži no piemēriem. Latvijas prezidentūras laikā mums bija iespēja parādīt Latviju kā radošu, talantīgu un strādīgu valsti, bagātu ar kultūru un inovācijām,» atzina premjerministre.
Tāpat viņa izteica pārliecību, ka Rīgas vārds izskanēs arī pēc prezidentūras beigām
- ik reizi, kad atsauksies uz projektiem. «Domāju, ka šis laiks mūs visus ir izmainījis. Darbu sākām labi sagatavojušies, esam ieguvuši nenovērtējamu pieredzi. Es ticu, ka tas palīdzēs tālākai Latvijas interešu aizstāvībai. Mēs spējam strādāt sarežģītos spriedzes apstākļos,» viņa sacīja, piebilstot, ka 200 dažādus prezidentūras pasākumus apmeklējuši aptuveni 24 000 viesu.
«Mūsu iegūtās zināšanas jāizmanto valsts tālākajai attīstībai,» uzskata Straujuma. «Valdības mērķis ir cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana, kas nav iespējama bez tautsaimniecības attīstības. Mēs darīsim tos darbus, kurus no mums gaida cilvēki,» pauda premjere.
Attiecībā uz prezidentūras izmaksām tiek lēsts, ka tiešās izmaksas triju gadu laikā nebūs pārsniegušas 60 miljonus eiro. Rinkēvičs, atbildot uz jautājumu par prezidentūras izmaksām, norādīja, ka «mēs vēl kādu mēnesi vai pusotru maksāsim rēķinus».
Tāpat prezidentūrai ir izdevies piesaistīt līdzfinansējumu no EK un ārvalstu institūcijām, tādējādi ietaupot vismaz 1,76 miljonus eiro. Lielākajai daļai prezidentūras pasākumu iespējamais līdzfinansējuma avots ir EK.