Šodien Pēterdiena, jāuzmanās no skauģiem

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Senā tradicionālā Pēterdiena ir Jāņu laika, Vasaras saulgriežu laika noslēgums. Ir pamats domāt, ka Pēterdienu svētīja kā Jāņu dienas atsvēti. Pēc mūslaiku kalendāra Pēterdienu svēta 29.jūnijā un atšķirībā no citām iezīmīgajām un svētku dienām, nesvēta Pēterdienas vakaru. Vismaz Dainās neatrodam norādi par Pētervakaru. Ir tikai Pēterdiena. Tas vēl jo vairāk rada iespaidu par kāda cikla noslēgumu, nevis kādu atsevišķu dienu, kuru sāk svētīt dienas vakarā. Tradīcijas pētniece, folkloras zinātniece Janīna Kursīte pauž, ka Pēteris ir Jāņa dvīņu brālis.

Šodien Latvijā tiek svinēta Pēterdiena, kad saskaņā ar seno laika skaitīšanas sistēmu un pēc latviešu tautas tradīcijām sākas siena laiks, pēdējo reizi vēl ieskanas Līgo dziesmas un zinātāji pareģo laiku.

Kā vēsta grāmata «Latviskās sadzīves tradīcijas un godi», ja dzeguze beidz kūkot ap Pēteriem, tad būs silts rudens, ja Pēterdienā līst, tad līs līdz Annas dienai, 26.jūlijam. Ja Pēterdiena lietaina, tad viss siena laiks būs lietains.

Pētera diena ir gana nozīmīga arī tālāko laikapstākļu paredzēšanā: ja ielīst Pēteros, tad lietavas turpināšoties līdz pat Annām, 26.jūlijam. Citi lietainas Pēterdienas ticējumi vēsta par lietainu siena laiku, kas patiesībā jau arī sakrīt ar laiku līdz pirmajiem, Vasaras, ražas svētkiem, ko sāk svētīt ap Maizes dienu (Jēkabiem un Annām), raksta «dziveszinazaltis».

Pēterdienu sauc arī par Lapu vai Pērkona dienu. Pētera dienā nav brīv strādāt. Pēterdienā nešķin sīpolus, tie tad vīstot ātri. Strādāšanas aizliegums īpaši attiecas uz dažādiem siena darbiem – sienu nedrīkst ne kraut kaudzē, ne arī vest šķūnī – tad pērkons nosper vai nu pašu strādnieku vai viņa māju vai šķūni, vai lopus.

Tāpat kā Jāņi, arī Pēteri ir jaunu ļaužu lūkošanās un derību laiks.

Pēterdienai ir zināma līdzība ar Jāņu dienu, jo šajā dienā līgotāji iet no viena Pētera pie otra. Parasti izlīdzas ar tradicionālajām līgo dziesmām, kurās vārda «Jānis» vietā liek «Pēteris».

Pēterdienā jāuzmanās no skauģiem, kuri iet otra tīrumā labību maitādami, salauzdami, noliecot vārpas. Šādus salauztus rudzus nevajagot pļaut, lai pļāvējs nesalauztu roku vai neizceltos kāda cita nelaime. Salauztos rudzus iesaka izraut, sasiet kūlī un pakārt rijā dūmos vai mājas skurstenī, vai iebāzt ratu rumbā. Tad burvība savu spēku zaudē.

Savukārt grāmatā «Latviešu tautas paražas I» teikts: ja Jāņus latvieši uzskata par vislatviskākajiem svētkiem bez kristīgās ticības ietekmes, tad Pētera un Pāvila diena tika svinēta arī par godu svētajiem apustuļiem Pēterim un Pāvilam. Šos abus mocekļus 64.gadā Romā Nerona valdīšanas laikā piesita krustā ar galvu uz leju. Tauta Pēteri uzskata par debesu valstība atslēgu glabātāju un sargu, jūrnieku, atslēdznieku un citu amatu patronu.

Uz augšu