Aprit 200 gadi kopš Vaterlo kaujas

Šī gadadiena izraisījusi Vaterlo mazpilsētā drudžainu gatavošanos svinībām, tās iedzīvotājiem cerot, ka tagad miegainajai Briseles priekšpilsētai izdosies «atgūt» savu nosaukumu, kas vairāk tiek asociēts ar vienu no Londonas dzelzceļa stacijām vai tiltiem, vai pat ar zviedru popgrupas ABBA dziesmu.

Kādreizējais zemkopju ciematiņš, kas atrodas 25 kilometrus uz dienvidiem no Briseles un kurā šobrīd mīt 30 000 iedzīvotāju, pasaules vēsturē iegājis kā vieta, kur norisinājās pēdējā izcilā Francijas karavadoņa un imperatora Napoleona kauja, pēc kuras mūža nogali viņam nācās aizvadīt vientuļā nometinājumā nemīlīgajā Svētās Helēnas salā.

Jau krietni pirms grandiozajām svinībām no katra pilsētiņas veikala skatloga uz garāmgājējiem noraudzījās daudzi baltos zirdziņos sasēduši mazi Napoleoniņi vai imperatora ģīmetnes, kurās viņš attēlots tradicionālajā divstūrenē.

Pēc gadiem ilgas relatīvas aizmirstības Vaterlo, šķiet, beidzot iegūs Eiropā aizvien populārākā vēsturiskā tūrisma iecienīta galamērķa statusu.

«Es Vaterlo dzīvoju 50 gadu un vienmēr esmu zinājis Napoleona stāstu,» aģentūrai AFP klāsta pilsētiņas centrā sastaptais pensionārs Antuāns Delsems. «Taču tas viss piesaistīs cilvēkus, tas padarīs pilsētu pazīstamāku, un tas nāks par labu iedzīvotājiem, īpaši veikalniekiem. Tas ir ļoti labi.»

Lai gan kauja vēsturē iegājusi ar Vaterlo vārdu, pašā pilsētiņā atradās vienīgi britu un sabiedroto karaspēka virspavēlnieka Velingtonas hercoga štābs.

Pati kauja patiesībā norisinājās vairāku blakus esošo ciematu un fermu teritorijā. Tieši tur - Monsenžanas pļavās, kas atrodas vairākus kilometrus no Vaterlo, - norisinājās visaktīvākie sagatavošanās darbi, lai uzņemtu 200 000 gaidāmo viesu, no kuriem ceturtdaļa varētu būt ārzemnieki.

Plašajā bļodveidīgajā pļavā, kas šobrīd aizaugusi ar garu zāli, ceturtdienas vakarā paredzēta vērienīga gaismas un skaņu izrāde «Inferno» («Elle»), bet piektdien un sestdien - grandiozas kaujas norises rekonstrukcijas.

Jau pāris mēnešus iepriekš strādnieki sāka būvēt tribīnes, kurās izvietot aptuveni 50 000 skatītāju, tas ir vairāk, nekā satilpst Beļģijas nacionālajā futbola stadionā. Taču paredzēts, ka vēl lielāks skaits viesu izrādēs noraudzīsies no stāvvietām.

No augstienes, no kuras Velingtons komandēja savu armiju, ir tikai pārsimts metru līdz Ugumonas un Eisantes fermām, kur sabiedroto vienībām nācās izturēt vissīvākos un asiņainākos franču uzbrukumus.

Netālu atrodas arī Belalionsas viesnīca, kur savu štābu bija izvietojis Napoleons.

Abās rekonstrukcijās, kas atveidos kauju, kura ilga 12 stundas un kurā krita 45 000 karavīru, piedalīsies 5500 entuziastu no 52 valstīm, kas būs tērpušies tā laika uniformās. Kaujas rekonstrukcijās tiks izmantoti 100 lielgabali un 360 zirgi.

«Šī būs lielākā Napoleona laikmeta [kaujas] rekonstrukcija, kāda jebkad sarīkota kaut kur pasaulē,» norāda vēstures rekonstrukcijas klubu apvienības vadītājs Etjēns Klods, kas šim projektam veltījis 18 mēnešus.

Viņš stāsta, ka rīkotājiem bija jāiekārto nometnes, jāuzstāda dušas, jāpiegādā vairāk nekā 30 tonnas salmu un siena, kā arī jāsagatavo steliņģi zirgiem.

Ar slavenās kaujas gadskārtu savas tūrisma atdzīvināšanas cerības saista ne tikai pati Vaterlo, bet arī viss Valonijas reģions, jo vairums tūristu, kas šobrīd apmeklē Beļģiju, priekšroku dod relatīvi bagātākajai Flandrijai.

«Turpmāk Vaterlo jākļūst par Valonijas ieejas vārtiem tūrismam,» sarunā ar AFP uzsver Vaterlo mērs Florensa Roitere.

Viņa norāda, ka pilsētas tēvi vēlas Vaterlo padarīt par vietu, kas sniedz tūristiem plašākas vēsturiskās izklaides, ne tikai dienu ilgu ekskursiju, kuras laikā tiek apmeklēts Lauvas kalns, 45 metrus augsts mākslīgi uzbērts pakalns, kura virsotnē 1826. gadā tika uzstādīts piemineklis - uz postamenta stāvošs lauva. Ar šo monumentu iezīmēta vieta, kur kaujas laikā ar musketes šāvienu no segliem tika izsists Orānijas princis un vēlākais Nīderlandes karalis Vilems II.

Varasiestādes nojaukušas vairākas jaunas ēkas, lai kaujas lauku atjaunotu tā toreizējā izskatā.

Nesen atklāta arī jauna pazemes ekspozīcija «Memorial 1815», kurā, izmantojot datora ekrānus un 3D animāciju, apmeklētājiem dota iespēja iejusties kaujas virpulī.

Trešdien, ievadot svinības, pie restaurētās Ugumonas fermas Lielbritānijas troņmantnieks princis Čārlzs un viņa dzīvesbiedre Kamilla atklāja pieminekli sabiedroto karavīriem, kas Vaterlo cīnījās pret Napoleona armiju.

Pirms pieminekļa atklāšanas ceremonijas pašreizējais Velingtonas hercogs simboliski sarokojās ar Napoleona pēcnācēju princi Šarlu Bonapartu un prūšu spēku virspavēlnieka Gebharda Lēberehta fon Blihera pēcteci princi Bliheru fon Štathalteru.

Vaterlo cer, ka ar laiku tai izdosies gadā piesaistīt pusmiljonu tūristu, tas ir divtik daudz, cik karavīru pirms 200 gadiem sastapās vēsturiskajā kaujas laukā.