Divi Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes deputāti no valdošās partijas «Vienotā Krievija» valsts ģenerālprokuroram nosūtījuši vēstuli ar lūgumu izvērtēt PSRS Valsts padomes izveides likumību un līdz ar to arī tās pieņemto lēmumu, tostarp par Baltijas valstu neatkarības atzīšanu, likumību, otrdien vēstīja ziņu aģentūra «RIA Novosti».
«RIA Novosti» rīcībā nonākušais dokuments liecina, ka Jevgeņijs Fjodorovs un Antons Romanovs aicina izvērtēt, vai PSRS Valsts padome tika izveidota nelikumīgi un bija nekonstucionāla varas institūcija, kura pieņēma vairākus lēmumus, kas «radīja milzīgu kaitējumu valsts suverenitātei, valsts drošībai un aizsardzības spējai, iedarbināja mehānismus, kas sagrāva vienoto valsti».
Valsts domes deputātu vēstulē Krievijas ģenerālprokuroram Jurijam Čaikam norādīts, ka 1991.gada 5.septembrī bez noteiktajā kārtībā veiktajiem grozījumiem PSRS Konstitūcijā tika izveidota jauna, toreizējā valsts pamatlikumā neparedzēta un līdz ar to nekonstitucionāla valsts varas institūcija - PSRS Valsts padome, kuras lēmumiem bija obligāts raksturs.
Vēstules autori norāda, ka padome izveidota saskaņā ar PSRS likumu par valsts varu un pārvaldi pārejas periodā, bet Valsts padomes pirmie trīs pieņemtie lēmumi bija par
Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības atzīšanu, kas «nostiprināja to, ka no PSRS tiek atrauta būtiska tās stratēģiski nozīmīgas teritorijas daļa, tiek zaudētas jūras ostas un akvatorijs,
tiek sagrauta vienotā valsts aizsardzības telpa, pārrauti ekonomiskie sakari ar Baltijas jūras piekrastes valstīm». PSRS Valsts padome lēmumus par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības atzīšanu pieņēma savā pirmajā sēdē 1991.gada 6.septembrī.
Runā par Valsts padomes «noziedzīgajām darbībām»
Fjodorovs un Romanovs savā vēstulē ģenerālprokuroram uzsvēra, ka Valsts padomes noziedzīgās darbības ir uzskatāmas par īpaši bīstamiem noziegumiem pret valsti un pēc padomju Krievijas kriminālkodeksa ir kvalificējamas kā valsts nodevība, kuru apzināti īstenojuši PSRS pilsoņi ar mērķi kaitēt Padomju Savienības suverenitātei, teritoriālajai nedalāmībai un aizsardzības spējām.
Deputāti arī ierosina pret Valsts padomes darbību vērsties pēc Krievijas Kriminālkodeksa kā pret noziedzīgu un sodāmu darbību, ko definēja nozieguma pastrādāšanas brīdī spēkā esošie likumi.
Krievijas ģenerālprokuroram vēstulē lūgts sniegt juridisku vērtējumu par 1991.gadā spēkā esošo likumu normām, kas regulēja PSRS Valsts padomes, Augstākās padomes un prezidenta statusu.
«Tāpat lūdzam sniegt tiesisko vērtējumu PSRS Valsts padomes kā valsts varas institūcijas, kas nav paredzēts PSRS konstitūcijā, izveides un darbības likumībai,» lasāms vēstulē.
PSRS Valsts padome bija Padomju Savienības konstitūcijā neparedzēta valsts pārvaldes institūcija, kas tika izveidota saskaņā ar 1991.gada 5.septembra likumu par PSRS valsts varas un pārvaldes institūcijām pārejas periodā.
Līdz likvidācijai 1991.gada 26.decembrī padome, kuru veidoja PSRS prezidents un desmit padomju republiku augstākās amatpersonas, pieņēma kopumā 24 lēmumus.