Runā par Valsts padomes «noziedzīgajām darbībām»
Fjodorovs un Romanovs savā vēstulē ģenerālprokuroram uzsvēra, ka Valsts padomes noziedzīgās darbības ir uzskatāmas par īpaši bīstamiem noziegumiem pret valsti un pēc padomju Krievijas kriminālkodeksa ir kvalificējamas kā valsts nodevība, kuru apzināti īstenojuši PSRS pilsoņi ar mērķi kaitēt Padomju Savienības suverenitātei, teritoriālajai nedalāmībai un aizsardzības spējām.
Deputāti arī ierosina pret Valsts padomes darbību vērsties pēc Krievijas Kriminālkodeksa kā pret noziedzīgu un sodāmu darbību, ko definēja nozieguma pastrādāšanas brīdī spēkā esošie likumi.
Krievijas ģenerālprokuroram vēstulē lūgts sniegt juridisku vērtējumu par 1991.gadā spēkā esošo likumu normām, kas regulēja PSRS Valsts padomes, Augstākās padomes un prezidenta statusu.
«Tāpat lūdzam sniegt tiesisko vērtējumu PSRS Valsts padomes kā valsts varas institūcijas, kas nav paredzēts PSRS konstitūcijā, izveides un darbības likumībai,» lasāms vēstulē.
PSRS Valsts padome bija Padomju Savienības konstitūcijā neparedzēta valsts pārvaldes institūcija, kas tika izveidota saskaņā ar 1991.gada 5.septembra likumu par PSRS valsts varas un pārvaldes institūcijām pārejas periodā.
Līdz likvidācijai 1991.gada 26.decembrī padome, kuru veidoja PSRS prezidents un desmit padomju republiku augstākās amatpersonas, pieņēma kopumā 24 lēmumus.