Broka par startēšanu Saeimas vēlēšanās vēl nedomājot (12)

Broka pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām izteica pateicību visiem vēlētājiem, kas par viņu nobalsoja, jo, pēc viņas domām, 16 167 plusi ir daudz, lai arī vairāk nekā 8000 mīnusu liek Brokai kā politiķei domāt, ka ir daļa starp nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) vēlētājiem, kuriem tas, ko viņa dara, nepatīk vai liekas nepareizi, tomēr Broka norādīja, ka tā var būt jebkurā partijā.

«Kopumā nacionālā apvienība vēlēšanās ir otrā, un tā ir ļoti būtiska latvisko partiju uzvara,» pauda Broka, skaidrojot, ka par rezultātiem viņa ir ļoti priecīga. Ministre piekrita, ka VL-TB/LNNK vēlētāji spēj ļoti labi mobilizēties, piebilstot, ka visas pasaules ģeopolitiskā situācija norāda, ka ne tikai Latvijā, bet arī citviet stingras nacionālas idejas cilvēki novērtē arvien vairāk, it sevišķi attiecībā uz drošību, par kuru VL-TB/LNNK nelokāmi ir iestājusies.

Jautāta, vai startēs arī rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, Broka aģentūrai LETA atbildēja, ka par to vēl nedomā, pašreiz turpinot vadīt Tieslietu ministriju.

Kā ziņots, no VL-TB/LNNK saraksta EP vēlēšanās vislielāko plusu skaitu saņēmis saraksta līderis Robert Zīle - 39 348 plusus, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Zīle saņēmis 2640 svītrojumus, kas ir mazākais svītrojumu skaits partijas sarakstā. VL-TB/LNNK otrais numurs, Broka, saņēmusi 16 167 plusus, tomēr viņai bija arī visvairāk svītrojumu - 8578.

Par saraksta ceturto numuru Edvīnu Šnori vēlētāji bija ievilkuši 18 462 plusus un 4382 svītrojumus. Savukārt partijas trešais numurs Rihards Kols ieguva 3824 plusus, bet teju uz pusi vairāk svītrojumu - 7369.

Jau ziņots, ka EP vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi «Vienotība», liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Par «Vienotību» nobalsojuši 46,19% vēlētāju, VL-TB/LNNK - 14,25%, par «Saskaņu» - 13,04%, par ZZS - 8,26%, par LKS - 6,38%.

Savukārt par «Alternative» nobalsojuši 3,73% pilsoņu, «Latvijas Reģionu apvienību» atbalstīja 2,49%, partiju «Latvijas attīstībai» - 2,12%, bet par Latvijas Sociālistisko partiju nobalsoja 1,54% vēlētāju.

Kā norādīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, par vēlēšanu norisi nav saņemtas sūdzības. «Tās ir kā instruments, lai mēs nonāktu pie vienīgā, pareizā un galīgā lēmuma. Kārtība sūdzību iesniegšanā ir liberāla, un sūdzības mums nav bijušas,» sacīja Cimdars, norādot, ka CVK uzdevums ir nodrošināt, lai visām partijām un to kandidātiem ir vienādas iespējas.

Kopumā nobalsojuši 445 225 vēlētāji, bet par derīgām tika atzītas 440 288 vēlēšanu zīmes.

EP vēlēšanām Latvijā bija reģistrēti 14 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauti 170 deputātu kandidāti. Tādējādi uz vienu no astoņām Latvijas EP deputātu vietām pretendēja vidēji 21 deputātu kandidāts.

EP vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura jāievēl astoņi deputāti. Visās ES dalībvalstīs kopā EP jāievēl 751 deputāts.