/nginx/o/2018/07/16/9684068t1h6d38.jpg)
Pašreizējais Krievijā valdošais režīms domā, ka tagad ar savu spēka demonstrāciju tā kļūst vadoša valsts, taču Krievija pati šauj sev kājā, tā intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» vērtēja dzejnieks, bijušais Latvijas vēstnieks Krievijā Jānis Peters.
«Notiek tas, kam nav jānotiek. Nu kāpēc Krievijā, es domāju, daži, tas pulciņš, kas pašreiz ir tikuši pie varas, ignorē starptautiskās tiesības, palaiž garām ļoti lielu iespēju Krievijai kļūt par tiešām spēcīgu, vienu no vadošajām valstīm pasaulē? Tur ir pārprasts viss, apgriezts otrādi,» vērtēja Peters.
Dzejnieks atzina, ka viņam ir žēl un skumji, jo viņam Krievijas jautājums ir ļoti personisks. Viņam tur bija tuvi draugi - izcilākie krievu dzejnieki un rakstnieki, no kuriem daudzi tagad ir miruši.
«Domāju, ko tagad teiktu Andrejs Vozņesenskis, ja viņš pieredzētu to, kas notiek Krievijā. Ko teiktu Bulats Okudžava vai Bella Ahmaduļina - brīnišķīga dzejniece, krievu lakstīgala,» retoriski vaicāja Peters.
Viņš atzīst, ka ilggadējo Krievijas prezidentu un premjeru Vladimiru Putinu nenovērtēja. «Es vienreiz atbildēju Latvijas Radio, kad man jautāja, ko es domāju par jauno prezidentu, ka esmu ļoti priecīgs, ka Krievijai ir prezidents, kas pats spēj iekāpt automašīnā. Likās, ka tas ir labi – jauns cilvēks. Bet tā arī Rietumi to uztvēra. Kā pagriezīsies, es neiedomājos. Bet
acīmredzot nedrīkstēja ļaut vaļu šovinismam,»
atminējās Peters.
Runājot par patlaban aktuālajiem Otrā pasaules kara beigu pieminēšanas pasākumiem, Peters atzina, ka tie nav tik viennozīmīgi svētki. Krievijā, Sarkanajā laukumā, tie tagad ir revanšistiski svētki, bet lauku kapsētās, ar zilu žodziņu apvītās, un lauku baznīciņās 9.maijā viņš ir redzējis patiesi aizkustinošus skatus, kur māmiņas lūdz Dievu, met krustus par saviem zaudētajiem dēliem, vīriem un tēviem.
«Tā ir bilde, ko vajag cienīt,» norādīja dzejnieks.
Viņš arī atzīmēja, ka pašu kara dalībnieku Rīgā, Latvijā, ir maz; ja pieņemam, ka pirms 70 gadiem jaunākajam kara dalībniekam bija 20, tad šogad viņam ir 90, ja bija 40, tad šogad viņam ir 110.
Turklāt ir jautājums, vai uz pasākumiem iet tieši Tēvijas kara dalībnieki, vai arī tādi, kas ir «piesmērējušies» un iet ar citu mērķi
– nevis izsāpēt savu tuvinieku nāvi, bet gan demonstrēt kādu revanšu par bijušās Padomju Savienības bojāeju.
«Ja kāds mazdēls tur iet godināt sava vectēva piemiņu, lai iet. Jo varbūt vectēva kaps nav Latvijā, bet kaut kur pie Berlīnes. Esmu demokrāts, iecietīgs un tolerants, uzskatu, ka aizliegt nevar neko.
Mums nevarēja aizliegt nekādus Jāņus. Krieviem, nosacīti runājot, nevarēs aizliegt 9.maija pulcēšanos,»
vērtēja Peters.
Viņš piebilda, ka viņam nepatīk vārds «nepilsonis», jo «tas ir gandrīz vai necilvēks». Pēc dzejnieka norādītā, latviešu valoda ir bagāta un varēja izdomāt ko citu, bet tur ir arī revanša graudiņš.
«Nezinu, tieši kurā brīdī, bet
kļūdas sākās tad, kad mēs neuzrunājām krievus pilnīgi atsevišķi, spilgti, premjera vai prezidenta personā.
Tieši ar īpašu vēstījumu visiem cittautiešiem, kas dzīvo Latvijā, kas nav Latvijas pilsoņi. Tas būtu bijis sākums,» teica Peters.
Vaicāts, kam būtu jābūt šajā uzrunā, viņš vērtēja, ka vajadzēja izrunāt, ka kopā esam likvidējuši boļševismu, ka mums ir kopēja valsts, ka varam brīvi pārvietoties, kur mēs katrs gribam. Bet tie, kas negrib veidot šo valsti, var izbraukt, piemēram, uz Ameriku.
«Par to vajadzēja runāt, ka esam vienlīdzīgi cilvēki, īstenībā vajadzēja balstīties Latvijas pirmās republikas, kas tagad turpinās, un šīs Satversmes vārdiem, pozīciju. Daudz vairāk cilvēku nebūtu sakaitināti nekā tagad. Daudzi ir vienkārši sakaitināti,» uzskata dzejnieks.
Peters 1990.-1992. gadā bija Latvijas pārstāvis Maskavā, bet no 1992. līdz 1997. gadam - Latvijas vēstnieks Krievijā. Savulaik Peters bija viens no Latvijas Tautas frontes aktīvistiem.