Ukrainas prezidents Petro Porošenko ceturtdien nosodījis Rietumu īstenoto «nomierināšanas politiku» pret Krieviju Austrumukrainas konflikta kontekstā.
Porošenko nosoda Rietumu īstenoto «nomierināšanas politiku» pret Maskavu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Neskatoties uz pagātnes nežēlīgajām mācībām, šodien, 21.gadsimtā, tiek pastrādāti noziegumi pa vidu agresijai pret manu valsti Ukrainu,» ceremonijā par godu 70.gadskārtai kopš Otrā pasaules kara beigām Polijas ostas pilsētā Gdaņskā paziņoja Porošenko.
Pasākumā piedalījās arī ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns un Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
«Pārsteidzoši, ka mēs redzam mēģinājumus nomierināt uzbrucējus,» norādīja Porošenko. Viņš gan konkrēti nenosauca, kurš par šādu politiku ir atbildīgs.
Ukrainas prezidents arī nosodīja gaidāmās 9.maija Uzvaras dienas svinībās Maskavā, nodēvējot tās par «cinisma parādi».
«Eiropas Savienība saskaras ar visgrūtāko izaicinājumu tās vēsturē.
Pārbaudi tās vienotībai, tās solidaritātei, tās pamata principiem,» piebilda Porošenko.
ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters trešdien Savienoto Valstu Senātā apstiprināja NATO spēku virspavēlnieka Eiropā ģenerāļa Filipa Brīdlova pagājušajā nedēļā paustos pieņēmumus - pastāv liela varbūtība, ka Krievijas atbalstītie kaujinieki Ukrainas austrumos gatavo jaunu uzbrukumu.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Jevhens Perebijnis aprīļa beigās paziņoja, ka Krievija nav izpildījusi nevienu Minskas vienošanās punktu.
Krievija palielina savu militāro klātbūtni Ukrainā un spēku izvešanas vietā turpina iesūtīt jaunas Krievijas armijas vienības un ieročus, norādīja amatpersona.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.