Naudu, ko ieguva izsolē no divu īpašumu pārdošanas, tiesu izpildītājs noglabāja depozītu kontā. Taču brīdī, kad naudu vajadzēja izmaksāt piedzinējam, vairāki simti tūkstošu bija vienkārši pazuduši.

Summa, ko vajadzēja saņemt «RT Piedziņas grupai», ir 350 tūkstoši eiro. Taču viņus informēja, ka visu nedabūs, jo kontā nav naudas.

Jānis Mellups, «Rem Legal» pārstāvis: «Mums saka, ka no jūsu iesniegtā izpildu raksta mēs varam izmaksāt tikai 216 tūkstošus eiro, savukārt 130 tūkstoši eiro ir iztrūkums un tos šobrīd nav iespējams izmaksāt, jo tādas naudas vienkārši nav.»

Nauda, ko piedzen jebkurā izpildu lietā, nonāk tiesu izpildītāju depozīta kontā, kur tā glabājas līdz brīdim, kad to var izmaksāt piedzinējam vai atgriezt parādniekam. Ikdienā tiesu izpildītājs atbild par ievērojamām summām.

Jānis Mellups: «No tiesu izpildītāju puses konstatējot jebkādus iztrūkumus no depozīta konta, bija jāaptur tiesu izpildītāja iecirkņa darbība, jāziņo apdrošinātājam, visiem klientiem - tās būtu loģiskas darbības, lai novērstu tālākas sekas.»

Nomainījušies vairāki par kontu atbildīgie

«Nekā personīga» zināms, ka kopumā no konkrētā depozīta konta pazudis turpat pusmiljons eiro (EUR 495 325). Kopš izsoles piecu gadu laikā šajā iecirknī nomainījušies vairāki izpildītāji. Saprast, kura tiesu izpildītāja nolaidīgās vai ļaunprātīgās rīcības dēļ radies tik milzīgs robs kontā, ir grūti.

Žurnālists: «Jūs to naudu neesat ņēmis kādām privātām vajadzībām?»

Jānis Ilzēns, bijušais zvērināts tiesu izpildītājs (atbildīgs par ZTI kontu līdz 2010.gada 1.septembrim): «Nē, nē! Nu kā es savām vajadzībām varētu paņemt?»

Žurnālists: «Tāpēc, ka jums bija pieeja depozīta kontam.»

Ilzēns: «Tas ir sarežģītāks jautājums! Es jums nevaru atbildēt. Tas bija savienots ar vēl viena tiesu izpildītāja kontu un nodots tālāk un tālāk. Un es ar to neesmu saistīts.. kur tas gads.»

Ilzēns amatu atstāja, un viņa lietas, kā arī depozīta kontu pārņēma Baiba Baltiņa. Baltiņa konstatēja, ka nauda firmai ir rezervēta, un informēja «RT Piedziņas grupu». Par viņas pēcteces Agritas Kaņepes atklāto iztrūkumu šajā depozīta kontā neko nezinot.

Baiba Baltiņa, zvērināta tiesu izpildītāja (atbildīga par ZTI kontu no 2010.gada 1.septembra līdz 2011.gada 16.jūnijam): «Es diemžēl vispār par to neko nevaru atbildēt! Man nav nekādu dokumentu, lai redzētu, kā Kaņepes kundze ir nonākusi pie tāda skaitļa, es pat nevaru pārliecināties par to. Man atliek koleģiāli paļauties uz to, ko viņa ir konstatējusi! Un es ceru, ka viņa ir pietiekami profesionāla, ka pareizi šo datus ir pieņēmusi.»

Žurnālists: «Bet citādi jau nebūtu radusies situācija, ka nevar kompānijai izmaksāt naudu?»

Baltiņa: «Man tas nav zināms, jo tiesu izpildītāji var strādāt ļoti dažādi!»

Policijai nav naudas, ko maksāt revidentam

Policija domā, ka tai nepieciešams audits, lai pārbaudītu, kurš no tiesu izpildītājiem rezervēto naudu aizskaitīja citiem mērķiem. Taču naudas, ko maksāt revidentam, policijai nav.

Egils Ezis, VP Rīgas Latgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks: «Notikušas personu pratināšanas un pieprasīta informācija bankām par norēķiniem un veiktajiem maksājumiem, un veiktas citas darbības, kuras nevar atklāt.»

Žurnālists: «Vai kriminālprocesā kādai personai piemērots kāds statuss?»

Ezis: «Tikai liecinieka statuss.»

Andris Spore, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs: «Ne tiesu izpildītājs ir svētais, ne arī kāds cits sabiedrības loceklis ir svētais.»

Jau vairāk nekā desmit gadus tiesu izpildītāji savu darbību pret iespējamām kļūdām civiltiesiski apdrošina. Taču zādzības gadījumā uz atlīdzību cerēt nevar, ir pārliecināta tiesu izpildītāju padome.

Andris Spore: «Šīs civiltiesiskās apdrošināšanas nesedz noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarītos zaudējumus. To, protams, var runāt ar apdrošinātājiem, bet, manuprāt, brutāla ļaunprātība netiek apdrošināta.»

Tieslietu ministrija uzzinājusi tikai nesen

Par vairāku simtu tūkstošu eiro iztrūkumu tiesu izpildītājus uzraugošā tieslietu ministrija uzzināja nesen, kad firma «RT Piedziņas grupa» tiesā prasīja atdot tai likumīgi pienākošos naudu. Pirmās instances lēmums firmai ir labvēlīgs. Tas ir pārsūdzēts. Ministrija sākusi pārbaudi un pieprasījusi informāciju no tiesu izpildītājiem.

Irēna Kucina, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece: «Kopumā situācija ir ļoti nepatīkama! Šobrīd nav skaidrs arī, kurš no tiesu izpildītājiem ir vainīgs! Vai nu prettiesiskas darbības rezultātā, kas ir ļaunprātība, vai tas ir saistīts tikai ar profesionālajiem amata pārkāpumiem, ko izskata sūdzības ietvaros civiltiesiskajā kārtībā. Vienīgais, ko gribētos uzsvērt, ka mēs nerunājam, ka šī profesija sistēmiski ļaunprātīgi izmantotu tiesu izpildītāju statusu.»

Par policijas līdz šim gauso darbu tiesu izpildītāju padome sūdzējusies prokuratūrā, un tā secinājusi, ka policija pieļāvusi neattaisnotu, rupju kriminālprocesa novilcināšanu. Prokurora dotie norādījumi policijai jāizpilda līdz 5. jūnijam.