Krimas tatāru līderis: Labāk mirt Krimā, nekā atkal tikt deportētiem

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Krimas tatāru tautas padomes - Medžlisa - priekšsēdētājs Ukrainas parlamenta deputāts Mustafa Džamiļevs

Krimas tatāri ir satraukti, ka pēc pussalas pievienošanas Krievijai var sākties jaunas deportācijas, tāpēc ir gatavi pretoties okupantiem, intervijā Ukrainas Piektajam kanālam sacīja bijušais Krimas tatāru tautas padomes - Medžlisa - priekšsēdētājs Ukrainas parlamenta deputāts Mustafa Džamiļevs.

«Mēs 50 gadus cīnījāmies par tiesībām atgriezties savā dzimtenē, un tagad labāk ir mirt šeit, nevis atkal būt pakļautiem deportācijām. Tāds noskaņojums dominē,» sacīja Džamiļevs.

«Protams, mēs paši par sevi neesam tāds spēks, lai pasludinātu karu Krievijai un sekmīgi karotu. Mēs esam maz, un mēs esam bez ieročiem. Protams, mēs arī esam ieinteresēti, lai viss būtu bez provokācijām. Bet kad tavu dzimteni ieņem svešas zemes karavīri, ir grūti sagaidīt, ka viss būs mierīgi,» piebilda Džamiļevs.

1944.gadā Staļina deportācijās uz Vidusāziju tika izsūtīti teju visi Krimas tatāri, kuru skaits jau Krievijas impērijas laikā represiju dēļ bija sarucis no pieciem miljoniem līdz 300 000. Kopš 1989.gada 266 000 Krimas tatāru ir atgriezušies Krimā, taču savā vēsturiskajā dzimtenē viņi saskaras ar virkni grūtību un plašu diskrimināciju. Lielākās problēmas saistītas ar valodas un kultūras tiesībām.

Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, kuru kopš 28.februāra okupējusi Krievija, svētdien notiek referendums par pievienošanos Krievijai.

Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība referendumu, kas notiek Krievijas militārās okupācijas apstākļos, uzskata par nelikumīgu. Krimas tatāri, kas sastāda 12-15% no pussalas iedzīvotājiem, referendumu boikotē.

Kā vēsta aculiecinieki, referenduma amatpersonas balsošanā ļauj arī piedalīties cilvēkiem, kas nav iekļauti vēlētāju sarakstos, arī Krievijas pilsoņiem.

Uz augšu