Var tikai brīnīties, cik vienots viedoklis valda Krievijas ziņu telpā. Slavinoši vārdi Krievijas valdībai un sevišķi Vladimiram Putinam atrodas teju katram interneta komentētājam. Pie tam ne tikai Krievijā, bet arī ārvalstīs bāzētajos blogos un ziņu vietnēs. «Radio Free Europe» vēsta par to, kā Krievijā darbojas tā dēvētās troļļu fermas, kur dienu un nakti maiņās nenogurstoši strādā algoti komentētāji, kuri «sabiedrības viedokli» vienmēr pamanās iegrozīt pareizajās sliedēs.
«Radio Free Europe» intervē kādu Tatjanu N. Viņa ir žurnāliste, kuru pagājušā gada maijā, meklējot labāk apmaksātu darbu, uzrunājis sludinājums populārajā HeadJunter darba meklētāju mājaslapā. Parasti žurnālistiem tiek solīti 25 000 - 30 000 rubļu (380-456 eiro), bet šoreiz mēnesī piedāvāti 40 000 rubļu (609 eiro), taču, kā viņa pati saka, tas nācis «ar sāpēm».
Jaunā darbavieta bijusi 2500 kvadrātmetru liela noliktavas tipa ēka Sanktpēterburgas pievārtē. Darbs tur tika organizēts maiņās cauru diennakti, un darbinieki bijuši vesela armija «profesionālo interneta komentētāju», kuru uzdevums bija izplatīt prokremlisku viedokli un ievērot pret Rietumu ideoloģiju vērstu retoriku blogos un lietotāju komentāros ziņu portālos Krievijā un ārzemēs.
Kompānija tieši saistīta ar Putina cilvēkiem
«Interneta troļļu» operācija darbojusies uzņēmuma «Internet Research» ietvaros, kuru finansēja ar holdinga kompānijas starpniecību, kuras vadītājs izrādās Krievijas prezidenta Vladimira Putina «personāla šefs» Jevgeņijs Prigožins.
«Tad nu tur raksti, raksti, raksti, no jebkuras personas skatupunkta,» stāsta 22 gadus vecā sieviete.
«Tu varētu rakstīt, uzdodoties par mājsaimnieci, kura cep bulciņas un pēkšņi nolemj: «Man ir viedoklis par to, ko nupat teica Putins! Un šī Vladimira Vladimiroviča rīcība glābj Krieviju.»»
«Internet Research» šajā ēkā 12 stundu maiņās nodarbinājis vienlaicīgi ap 400 darbinieku, kas bijuši sadalīti vairākos departamentos. Dažu darbs bijis izdomāt tēmas un norīkojumus, citi koncentrējušies uz komentēšanu, vēl citi strādājuši kā datorgrafiķi ierakstiem sociālajos medijos. Viens departaments, piemēram, strādājis tikai ar Livejournal blogu uzturēšanu, kuros dominējuši banāli prokremliski ieraksti.
Interesantas versijas par Ņemcova slepkavību
Ikdienas norīkojumi parasti pa tiešo tikuši ņemti no prokremliskiem medijiem un saturējuši detalizētu informāciju par to, kādu vēstījumu blogeriem un komentētājiem jādod par kādu konkrētu jautājumu. Kā noprotams no norīkojumu dokumentiem, vienā no tiem «troļļu armija» instruēta, kā atspoguļot opozicionāra Borisa Ņemcova slepkavību:
vai nu tas bijis Ukrainas oligarhu orķestrēts pasākums, lai iegāztu Krieviju un kaitētu Maskavas attiecībām ar Rietumiem, vai arī to īstenojuši Ņemcova paša atbalstītāji, jo vēlējušies «provokāciju» pirms opozīcijas plānotajiem protestiem.
Ļena N., vēl viena bijusī «Internet Research» darbiniece, «Radio Liberty» atzīstas, ka pārtraukusi darba gaitas šajā vietā pēc tam, kad atteikusies blogot par Ņemcova slepkavību tā, kā to vēlējies uzņēmums. «Bija nepieciešams likt cilvēkiem ticēt, ka Borisa Ņemcova slepkavība bija provokācija pirms gājiena un to veikuši viņa paša atbalstītāji,» viņa stāsta.
Interneta kontrolēšana sākusies pēc masu protestiem Krievijā
Kremļa visu kontrolējošā dūre pēdējā laikā ap Krievijas interneta telpu savelkas arvien ciešāk. Šādas tendences kļuva par ikdienu pēc 2011.-2012. gada masu protestiem, kuri lielākoties tika saorganizēti, tieši izmantojot interneta vietnes. Pētnieki norāda, ka
ar profesionālo troļļu palīdzību Kremlis bieži bez grūtībām pārmāc interneta diskusijas par valstiskiem jautājumiem, ieviešot haosu, apzināti izplatot dezinformāciju un radot iespaidu par gluži citādu sabiedrības viedokli, kāds ir patiesībā.
«Internet Research» oficiāli vada atvaļināts policijas pulkvedis Mihails Bistrovs. Par viņu kā «troļļu fermas» saimnieku 2013. gada beigās rakstīja arī laikraksts «Independent Novaya Gazeta weekly newspaper». Bijušie darbinieki savukārt stāsta, ka kompānijas hierarhiskā struktūra ir tikpat necaurredzama kā pašas Krievijas birokrātiskais aparāts. «Pakļautajiem ne vien nav atļauts tuvoties vadītājiem, viņi pat nezina, kas šīs personas tādas ir. Viņi par savu tiešo bosu zina gaužām maz.»
Halturēšana kompānijā pieļauta netiekot. Piemēram, darba maiņas sākuma nokavēšana nozīmējot 500 rubļu lielu sodu. «Informācijas karā no svara katra sekunde,» ironiski secināts laikraksta publikācijā.
