Krievija var radīt «vienīgo lielāko draudu» Lielbritānijai, runā otrdien brīdināja Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds, vienlaikus norādot, ka Krievijas agresija būtiski kaitē Austrumeiropas valstu drošībai.
Britu ministrs: Krievijas agresija būtiski kaitē Austrumeiropas drošībai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Hamonds apsūdzēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par starptautisko tiesību, kas uzturēja mieru starp valstīm, gāšanu un paziņoja, ka viņa rīcība Krimā un Austrumukrainā «fundamentāli kaitē» drošībai Austrumeiropas valstīs.
Lielbritānijas ārlietu ministrs norādīja, ka Krievijas «agresīvā uzvedība» ir «skaidrs atgādinājums, ka tas potenciālo rada vienīgo lielāko draudu mūsu drošībai».
Runā Lielbritānijas aizsardzības domnīcā RUSI Hamonds asi kritizēja tos, kas cenšas attaisnot par džihāda Džona dēvētā grupējuma «Islāma valsts» džihādista, Mohammeda Emvazi, kurš uzaudzis Londonā, rīcību.
Hamonda teiktais tika uztverta kā kritika britu civilo tiesību aizsardzības grupai «Cage», kas strādāja ar plašsaziņas līdzekļos identificēto Emvazi divus gadus pirms viņš devās uz Sīriju.
«Mums ir pilnīgi skaidrs, ka atbildība par teroraktiem gulstas uz tiem, kas tos pastrādā,» teica Hamonds, bet piebilda, ka «tomēr milzīga atbildības nasta gulstas arī uz tiem, kas rīkojas kā viņu apoloģēti».
«Cage» pēdējo dienu laikā ir izpelnījusies asu kritiku pēc tam, kad norādīja, ka britu izlūkdienesti, kas, šķiet, mēģināja Emvazi savervēt, ir palīdzējuši viņu radikalizēt.
Retā runā par izlūkdienestiem Hamonds norādīja, ka izlūkošanas informācijas ievākšana par Krievijas spējām būs «nozīmīga mūsu izlūkošanas pūliņu daļa pārskatāmā nākotnē».
«Mums tagad ir jāsaskaras ar Krievijas līderi, kurš nepievienojas sistēmai, kas balstīta uz starptautiskajām tiesībām un kas palīdz saglabāt mieru starp tautām, bet gan gāž to,» paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs.
Krievija noliedz Rietumvalstu apsūdzības, ka tā finansiāli un ar karavīriem un bruņojumu atbalsta prokrieviskos separātistus, kas cīnās pret Ukrainas spēkiem šīs valsts austrumos. Tomēr žurnālisti vairākkārt ir vēstījuši par plaša bruņojuma pārvietošanu no Krievijas robežas puses.
Putins ir atzinis, ka pērn deva rīkojumu par Ukrainas Krimas pussalas aneksiju, kas izraisīja starptautisku nosodījumu.
Pieaugot saspīlējumam, NATO spēki Baltijas valstīs sāks plašas mācības. ASV amatpersonas ir paziņojušas, ka ap 3000 karavīru piedalīsies operācijā «Atlantic Reserve», kas turpināsies trīs mēnešus.
Mācībās NATO spēki strādās kopā ar sabiedroto spēkiem no bijušajām padomju republikām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Hamonds arī pieļāva iespējamību publiskot Krievijas sabiedrībā Putina sabiedroto slēptos finanšu aktīvus ārvalstīs.
«Tā ir ļoti interesanta doma,» viņš sacīja.