Vairāk nekā 30 tūkstoši Islandes pilsoņu, kas ir nepilna astotā daļa no balsstiesīgajiem valsts iedzīvotājiem, trešdien parakstīja petīciju ar prasību rīkot referendumu par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES).
Islandes iedzīvotāji pieprasa referendumu par iestāšanos ES (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tūkstošiem demonstrantu pirmdien un otrdien izgāja galvaspilsētas Reikjavīkas ielās, pieprasot referendumu pēc tam, kad valdība paziņoja, ka atsakās no iestāšanās sarunu ar ES turpināšanas bez tautas nobalsošanas par šo jautājumu.
Petīciju ir iespējams parakstīt vietnē «Thjod.is», kur autorizācijai ir nepieciešams uzrādīt personas sociālās apdrošināšanas numuru.
Islandes eiroskeptiskā valdība pērn septembrī uz nenoteiktu laiku pārtrauca sarunas par iestāšanos ES. Piektdien tā paziņoja par likuma projektu, kas paredz atsaukt pieteikumu dalībai ES.
Opozīcijas partijas pauda neapmierinātību ar to, ka nav bijis dots laiks debatēm par šo jautājumu. Minētā likuma projekta apspriešana tika atlikta, bet tā var notikt tuvāko dienu laikā.
Pret valdības lēmumu protestēja gan ES piekritēji, gan pretinieki, uzsverot, ka ārlietu ministrs Gunnars Bragi Sveinsons nav pildījis agrāk dotos solījumus. Protestētāju saucieni bija dzirdami parlamenta ēkā.
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka lielākā daļa Islandes iedzīvotāju vēlas, lai valdība pabeidz iestāšanās sarunas, pirms tiek rīkots referendums par valsts dalību blokā.
Lai gan pašreizējo pieteikumu dalībai ES Islande var atsaukt bez tautas nobalsošanas, valdības pieņemtais likumprojekts paredz, ka jauna pieteikuma iesniegšanai būs nepieciešams referendumā pausts tautas atbalsts, kas vēl vairāk sarežģīs iestāšanās procesu.
Pirmdien un otrdien demonstrācijās pie parlamenta piedalījās ap 3000 cilvēku, kas ir lielākās protesta akcijas kopš 2008.-2009.gada, kad valsts smagi cieta pasaules finanšu krīzē. Trešdien gaidāma jauna protesta akcija ar apmēram tikpat lielu dalībnieku skaitu.
Islande pieteikumu dalībai ES iesniedza 2009.gadā pēc valsts banku krīzes un ekonomikas lejupslīdes, un sarunas sākās 2010.gadā. Sarunas par iestāšanos ES nenotiek jau kopš 2013.gada janvāra, kad pirms vēlēšanām, kurās bija gaidāma eiroskeptisko labējo centristu uzvara, tās apturēja iepriekšējā kreisi centriskā valdība.
Lai gan Islandei nav problēmu izpildīt kritērijus iestājai ES, sarunas nonāca strupceļā domstarpību dēļ par zvejas kvotām. Zvejas strīds saistībā ar to, ka Islande 2010.gadā vienpusēji palielināja savas makreļu (skumbriju) nozvejas kvotas, var novest līdz ES tirdzniecības sankciju noteikšanai pret šo valsti.