Nākamo Valsts prezidentu Saeimā ievēlēs ar «Saskaņas», ZZS un NSL balsīm

LNT raidījumā «900 sekundes» abi politiķi bija vienās domās, ka nākamo Valsts prezidentu ievēlēs iepriekš minētās partijas, tam par iemeslu minot iekšējās nesaskaņas koalīcijā.

Sudraba uzskata, ka koalīcijā nav komandas izpratnes, jo ir dažādi viedokļi būtiskajos jautājumos, līdz ar to līdzīga situācija var rasties arī jautājumā par kandidātu uz Valsts prezidenta amatu. Tam arī piekrita Elksniņš.

Tomēr uz jautājumu, vai Sudraba un Elksniņš var nosaukt savu partiju kandidātus uz prezidenta amatu, politiķi bija izvairīgi, sakot, ka vēl ir pāragri tos oficiāli nosaukt un tas nebūšot ētiski pret uzrunāto personu, pat ja tā piekritusi kandidēt.

Tāpat Sudraba uzsvēra, ka sarunas par viņas kandidēšanu uz Valsts prezidenta amatu neesot bijušas un šādu iespēju viņa nepieļaujot.

Jau ziņots, ka pašlaik tikai divi no parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ir oficiāli formulējuši savu nostāju par iespējamiem kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu, un cīņa par šo augsto amatu varētu saasināties vēlāk, tajā iesaistoties vēl vairākiem kandidātiem.

Neoficiāli politikas kuluāros tiek pieminēti dažādi cilvēki, kuri varētu būt starp kandidātiem uz prezidenta amatu. Arī pirms oficiālā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) paziņojuma, politiķi prognozēja, ka viens no šī politiskā spēka līderiem - Mārtiņš Bondars vēlēsies iesaistīties šajā cīņā. Tāpat neoficiāli tiek pieļauts, ka arī vēl opozīcijā esošā partija «No sirds Latvijai» varētu piedāvāt savu kandidātu - partijas vadītāju Ingunu Sudrabu.

Starp neoficiāli izskanējušiem vārdiem tiek pieminēti cilvēki, kurus parasti mēdz piesaukt kontekstā ar dažādiem augstajiem amatiem, piemēram, sarunās par iespējamo prezidenta amata kandidātu tiek minēts arī Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Iespējams, varētu tikt apspriesta arī eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas atkārtota kandidēšana uz šo amatu.

Savukārt nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK līderi jau vairākārt pauduši, ka prezidenta amatā vēlētos redzēt Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Tomēr oficiāli lēmumi šajā jautājumā vēl nav pieņemti.

Spriežot pēc politiķu izteikumiem, pašreizējam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam pagaidām vēl neesot viennozīmīga deputātu vairākuma atbalsta. Visticamāk, Bērziņš, pieņemot savu lēmumu par atkārtotu kandidēšanu uz šo amatu, ņems vērā to, vai šāds atbalsts būs. Tomēr pašlaik viņš vēl neesot mēģinājis noskaidrot, vai viņam ir parlamenta vairākuma atbalsts, neoficiāli atzīst politiķi.

Politiķi uzskata, ka cīņa par šo amatu saasināsies vēlāk, kad būs skaidrs, vai Bērziņš atkārtoti kandidēs un būs apzināti arī citi iespējamie kandidāti.

Liela daļa partiju - gan opozīcijas politiskie spēki, gan valdošās koalīcijas partijas - arī oficiālajos izteikumos neizslēdz iespēju, ka varētu piedāvāt savus kandidātus uz prezidenta amatu.

Prezidenta vēlēšanas plānotas aptuveni pēc pusgada. Līdz šim no Saeimā pārstāvētiem politiskiem spēkiem savu nostāju par iespējamiem kandidātiem oficiāli pauda Zaļo un zemnieku savienība, norādot atbalstīs pašreizējā prezidenta kandidatūru uz otro termiņu prezidenta amatam, ja viņš pats izteiks vēlmi kandidēt atkārtoti. Iepriekš Bērziņš izteicies, ka lēmumu par kandidēšanu uz šo amatu varētu pieņemt ne ātrāk par aprīli.

Tāpat arī LRA vienojās, ka par šī politiskā spēka prezidenta amata kandidātu varētu kļūt Bondars.