jo viņiem nav bijusi iespēja veikt Krievijas prezidentam smadzeņu tomogrāfiju. Kā pamatojumu šiem pieņēmumiem ziņojuma autori min autisma speciālistu darbus. Nav zināms, vai Pentagons un ASV administrācija, balstoties šajā pētījumā, pieņēmuši kaut kādas darbības,» norāda laikraksts.
Ziemeļkarolīnas universitātes psihiatrijas profesors Stīvens Pordžess, kurš 2008.gadā sliecies piekrist viedoklim, ka Putins sirgst ar kādu autisma paveidu, tagad žurnālistiem apgalvo, ka pētījuma galīgo tekstu nav redzējis un atturētos no spriedumiem par to, vai Putinam ir Aspergera sindroms.
Profesors paskaidroja, ka savulaik ieteicis amerikāņu amatpersonām sarunām ar Putinu izraudzīties klusu un mierīgu vidi, jo Krievijas prezidenta uzvedības un sejas izteiksmes analīze viņu vedusi uz domām, ka
situācijā, kurā ir daudz cilvēku, Putins ieņem aizsardzības pozīciju.
Šāda uzvedība ir novērojam ne tikai cilvēkiem, kuriem ir Aspergera sindroms, bet arī cilvēkiem, kuri «ar grūtībām saglabā mieru sociālās mijiedarbības apstākļos un kuriem ir zems reaģēšanas slieksnis», paskaidroja Pordžess.
Speciālisti ASV vadībai ieteikuši, tiekoties ar Putinu, izklāstīt viņam «saturīgus pētījumus, kas skar politiskos lēmumus, un detalizētus autoritatīvus ziņojumus».
Kā norāda « USA Today», ar Konorsas secinājumiem nav iepazinies nedz ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels, nedz viņa priekšteči šajā postenī.