Zādzības mēģinājuma laikā urna ar Freida pelniem ir bojāta (1)

Zaglis, kam varētu būt bijis arī līdzzinātājs, Vecgada vakarā izsita kapsētas «Golders Green Crematorium» Londonas ziemeļrietumos logu, paņēma ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras veidoto urnu un pa logu devas prom no ēkas.

«Aizdomas turētais vai turētie mēģināja teritoriju atstāt, pārkāpjot aizslēgtiem vārtiem, to darot, viņi nometa urnu, radot bojājumus,»

norādīts policijas paziņojumā, kurā piebilsts, ka urna ir «būtiski bojāta».

Kad Freids 1939.gadā nomira, viņa pelnus ielija vienā no vairākām viņa antīko lietu kolekcijā esošām grieķu urnām, kas tika novietota kapsētā netālu no viņa majām Londonas ziemeļu rajonā Hampstīdā.

Viņa sievas Martas pelni tika pievienoti urnā pēc viņas nāves 1951.gadā. Ģimenes mājas ir pārveidotas par Freida muzeju.

Urnu, uz kura attēlots grieķu vīna un ekstāzes dievs Dionīss, Freidam uzdāvināja viņa tuva draudzene un psihoanalītiķe princese Marī Bonaparte. Napaleona radiniece un Grieķijas un Dānijas prinča sieva palīdzēja Freidam, viņa sievai un meitai Annai aizbēgt no Vīnes, kad Ādolfs Hitlers anektēja Austriju 1938.gadā.

Freids, kurš kļuva pazīstams savu zemapziņas pētījumu dēļ, piedzima Morāvijā un vēlāk ar ģimeni pārcēlās dzīvot uz Austriju. Ģimene Londonā ieradās 1938.gada vasarā, bet gadu vēlāk Freids nomira.

Par viņa pelnu zādzības mēģinājumu policija pirmo reizi paziņoja trešdien, lai gan kapsētas vadītājs notikuši atklāja 1.janvāra rītā.

«Golders Green Crematorium» krematorijā, pie kuras ir arī kapsēta, ir notikušas daudzu britu slavenību bēres, tostarp stāsta par Drakulu autora rakstnieka Brema Stokera, komiķa Pītera Selersa un dziedātājas Eimijas Vainhausas izvadīšana.

Krematorija informēja, ka urna ir pārvietota uz drošu vietu un tiek pārskatīta drošība kapsētā.