Pamatojot ar rūpēm par cietušo interesēm, Tieslietu ministrija plāno aizliegt medijiem publicēt kriminālprocesa materiālus, kamēr nebūs beigusies izmeklēšana, tiesāšanās un stājies spēkā spriedums.
AGRIS BLŪMFELDS, LNT raidījuma «Degpunktā» producents, žurnālists:
Ja mums kā žurnālistiem ir jābaidās, vai mēs nevaram kaut ko pateikt, un vēl jāiet pie procesa virzītāja un jālūdz, vai mēs varam runāt ar cietušo, un viņš saka, ka nedrīkst, jo man tāpat viss skaidrs? Bet ja nu policists ir tieši tas, par kuru sūdzas? Kā mēs varam aizrakties līdz patiesībai? Ja cietušais vienkārši tiek nospiests un mēs arī?
Jaunā likuma redakcija arī neļautu ziņot par tiesas gaitu. Žurnālisti drīkstētu gan tiesās piedalīties, bet tur uzzināto varētu publicēt pēc daudziem gadiem, kad būtu beigusies tiesāšanās visās instancēs.
IVO JURKĀNS, LNT ziņu žurnālists:
Ļoti daudz ko nozīmē konkrētie cilvēki, konkrētie tiesneši. Manā pieredzē ir bijis, ka tiesneši strādā pēc noteiktiem principiem un tad ir viegli sadarboties. Man šķiet, ka grozījumi ir ļoti viegli interpretējami un tas atsviestu mūs 10 – 15 gadus atpakaļ.
Tas būtu pretrunā ar tiesas procesa būtību, vienisprātis ar žurnālistiem ir Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Guntars Stūris. Atklātās tiesas sēdes kalpo sabiedrības tiesībām zināt, ka tiesa spriesta taisnīgi. Tagad šis princips tiktu pārkāpts.
GUNTARS STŪRIS, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis:
Mēs publiskās tiesas sēdēs spēlējam vienu un to pašu lomu – gan jūs kā mediju pārstāvis, gan es kā tiesnesis. Mums ir jāatspoguļo sabiedrības intereses un vajadzības – jāaizsargā sabiedrība, tajā pašā laikā mēs nevaram pateikt, ka šis cilvēks jau ir vainīgs.
Pretrunīgos likuma grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrijas vadīta darba grupa. Kurš tieši ierosinājis stingro normu, uzzināt nevar, jo darba grupa protokolus nav rakstījusi. Tās vadītāja Indra Gratkovska joprojām uzskata, ka darbs paveikts labi un būtībā mediju likumā nekas nav mainīts.
INDRA GRATKOVSKA, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore:
- Uz medijiem attiecas ne tikai preses likums, bet arī citi likumi, kas ir valstī, tieši tikpat daudz kā uz citiem cilvēkiem.
- Jūs uzskatītu, ka ar šiem grozījumiem jūs neuzliekat lielākus rāmjus medijiem, kas atspoguļo kriminālprocesu?
Tam nepiekrīt juriste Linda Bīriņa, kura specializējas mediju tiesību jautājumos. Ministrijas izstrādātais likumprojekts ne tikai būtiski sašaurina preses tiesības, bet ir tiešā pretrunā gan ar nacionālajiem, gan starptautiskajiem tiesību principiem attiecībā uz vārda brīvību. Linda Bīriņa arī izpētījusi, ka Eiropas Savienības direktīvā, uz ko atsaucas ierēdne, īpaši norādīts, ka ierobežojumiem jābūt saskaņā ar vienu no cilvēka pamatbrīvībām - vārda brīvību.
LINDA BĪRIŅA, zv. advokāte, juridiskais birojs «Borenius»:
Ar šādu regulējumu Jūrmalgeita nebūtu iespējama?
- Nē, juridiski nē. Jo principā tas iekļauj aizliegumu šos materiālus jebkādā veidā publiskot un nekādā veidā nav minēts, ka šie ir izņēmumi - šīs būtiskās sabiedrības intereses, kas katrā noteiktā gadījumā būtu jāizvērtē.