Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/16/9744467t1h8076.jpg)
Matilde no Francijas pilsētas Grenobles TVNET stāsta par saviem iespaidiem par notikumiem Francijā, kad trešdien, 7. janvārī, žurnāla «Charlie Hebdo» redakcijā tika nogalināti 12 cilvēki, ieskaitot policistus.
Lūdzu, raksturo Francijas iedzīvotāju sajūtas, emocijas pēc terorakta, kad tika nogalināti žurnāla «Charlie Hebdo» darbinieki.
Mani draugi un paziņas vēl joprojām jūtas šokēti par notikušo teroraktu. Pirmajā naktī pēc šā traģiskā atgadījuma lielākajās pilsētās, tai skaitā manā - Grenoblē (Grenoble) cilvēki devās ielās rādīt savu nostāju un attieksmi pret radikālo musulmaņu uzbrukumu, lai atbalstītu žurnālu «Charlie Hebdo» un parādītu pasaulei: lai arī kas notiktu, mēs esam gatavi aizstāvēt brīvību. Tajā mirklī manī valdīja sajūtu sajaukums, biju emocionāli uzlādēta un ļoti apbēdināta par notikušo asinspirti.
Vai tagad esi kļuvusi tramīgāka? Piemēram, vai tu apmeklē nezināmas vietas, vai izmanto metro?
Ja godīgi, es neizjūtu draudus. Bet, ja dzīvotu Parīzē, iespējams, justu. Neesmu mainījusi ieradumus vai ikdienas paradumus. Apmeklēju publiskās vietas, braucu ar sabiedrisko transportu utt.
/nginx/o/2018/07/16/9744465t1hd1a5.jpg)
Mani draugi sākumā baidījās piedalīties pagājušās svētdienas gājienā. Mēs par šo tēmu daudz runājām. Teicu, ka nedrīkst izrādīt bailes. Tāpēc beigās daudzi izlēma līdzi ņemt pat bērnus. Savukārt mans kolēģis atteicās uz gājienu līdzi ņemt bērnus, baidoties, ka kaut kas slikts varētu notikt. Bet kopumā, cik esmu novērojusi, apkārtējie neizrāda bailes un dzīvo normālu dzīvi.
Vai ikdienā uz ielām ir vairāk manāmi policisti, veikalos apsardze un citi no tiesībsargājošām iestādēm?
Jā, biežāk uz ielām ir pamanāmi policisti un dzirdamas policijas sirēnas, bet kopumā īpaši nekas nav mainījies. Tikai tagad cilvēki ir laipnāki pret kārtībsargiem, jo teroraktā, cenšoties glābt cietušos, gāja bojā trīs policisti.
Vai sabiedrība ir gatava un vēlas piedalīties demonstrācijās? Un kādas tās ir? Pret vardarbību vai imigrācijas likumiem, vai citādas?
Mēs esam gatavi! Pagājušo svētdien demonstrācijā piedalījās ap 4 miljoniem cilvēku. Pat ja kāda daļa cilvēku baidījās, viņi demonstrācijā bija. Es ceru, ka iebiedētie vai slinkie cilvēki arī reiz piedalīsies tajās, jo ir svarīgi aizstāvēt savas tiesības. Demonstrācijā godinājām upurus, aizstāvējām savas tiesības un vārda brīvību. Parādījām, ka neesam iebiedēti, esam apvienoti, spēcīgi, un uzstājām, ka teroristus nedrīkst salīdzināt ar musulmaņu cilvēkiem, kaut arī daudzi tā vēl joprojām domā un salīdzina.
/nginx/o/2018/07/16/9744466t1h48fb.jpg)
Vakar, 15. janvārī, žurnāls «Charlie Hebdo» izdrukāja trīs miljonus eksemplāru sava žurnāla. Agrāk izdrukāja tikai ap 60 000. Stundas laikā visi žurnāli tika izpirkti. Šodien tirdzniecībā būs papildtirāža, ap 2 miljoniem žurnāla eksemplāru. Uzskatu, ka šādi sabiedrība izrāda atbalstu žurnālam.
Turklāt uz žurnāla vāka ir uzzīmēts raudošs Muhameds, kurš rokās tur plakātu ar uzrakstu «Es esmu Šarlī». Es nespēju iedomāties, cik izdzīvojušajiem žurnālistiem no «Charlie Hebdo» bija grūti šādu karikatūru publicēt, bet sabiedrība negrasās šo notikumu aizmirst.
Vai franči ir mainījuši viedokli par imigrantiem? (Īpaši par musulmaņiem.)
Cilvēki ap mani vairums uzskata, ka nedrīkst ļaut imigrantiem viegli adaptēties mūsu zemē, bet neko sliktu par musulmaņiem neesmu dzirdējusi. Franči musulmaņus neuzskata par teroristiem. Tās ir nesalīdzināmas lietas.
Jūtos ļoti skumji par notikušo traģēdiju. Daudzi cilvēki tika noslepkavoti par uzzīmētajiem komiskajiem zīmējumiem. Es ļoti ceru, ka pēc svētdien notikušās demonstrācijas, kad Francijas sabiedrība bija vienota, arī turpmāk tā tāda būs. Ceru, ka šī traģēdija nākotnē netiks klusībā aizmirsta.