Partijas «Vienotība» valde šodien nolēma Ministru prezidenta amatam piedāvāt trīs kandidātus - pašreizējo aizsardzības ministru Arti Pabriku (V), Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu un premjera padomnieku Intu Dālderi.
«Vienotība» premjera amatam virza trīs kandidātus - Pabriku, Kariņu un Dālderi (44)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Vienotības» līdere Solvita Āboltiņa pēc valdes sēdes žurnālistiem sacīja, ka visiem kandidātiem ir ļoti liela pieredze, jo viņi visi trīs strādājuši valdībā. Pabrikam ir arī liela starptautiskā pieredze, kas ir svarīgi, gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Dālderim ir liela pieredze, kopā ar premjeru strādājot pie dokumentiem, piemēram, Nacionālā attīstības plāna. Savukārt Kariņš savulaik jau ir bijis premjera amata kandidāts, viņam ir arī pieredze Eiropā, ļoti laba izglītība, tāpat viņš sarakstījis grāmatu par to, kādai jābūt Latvijas attīstībai, klāstīja Āboltiņa.
Taujāta, vai kāds no kandidātiem nav prioritārs, Āboltiņa atbildēja - jārēķinās, ka ikviens var tikt nominēts, un visi tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem.
Pabriks žurnālistiem atzina, ka kļūt par potenciālu premjera amata kandidātu nav bijis viņa mērķis un viņš nedaudz citādāk plānojis savu dzīvi, tomēr viņš piekritis, lai viņu izvirzītu šim amatam. Ja viņš kļūs par premjeru, viņš, visticamāk, nekandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Arī Dālderis atzina, ka viņam nav bijis mērķa kļūt par kandidātu šim amatam, vienlaikus viņš gan pauda gandarījumu par partijas biedru novērtējumu. Tikmēr Kariņš pauda viedokli, ka svarīgākais valstī ir politiskā stabilitāte. Vienlaikus Kariņš pauda viedokli, ka Zolitūdes traģēdija norāda uz nepieciešamību sakārtot būvniecības nozari.
Pēc koalīcijas padomes sēdes Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), kurš paziņojis par atkāpšanos, žurnālistiem sacīja, ka «Vienotība» gatava uzņemties arī nākamās valdības vadību.
Pašreizējie valdības partneri konceptuāli atbalsta ieceri par plašāku koalīciju, kurā būtu pārstāvēti visi Saeimas labēji centriskie politiskie spēki, tostarp Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Dombrovskis žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes pastāstīja, ka šodien sāktas konsultācijas par jaunas valdības izveidi. «Vienotība» jau piedāvājusi veidot plašu labēji centrisko partiju koalīciju, kur būtu pārstāvētas visas Saeimas labēji centriskās partijas, kā arī neatkarīgie deputāti, proti, jauno valdību veidotu pašreizējie koalīcijas partneri, piesaistot ZZS.
No pašreizējiem koalīcijas partneriem saņemts konceptuāls apstiprinājums, ka atbalsts šādai koalīcijai varētu būt, skaidroja Dombrovskis. Līdz ar to plānots uzrunāt arī ZZS. Pagaidām gan premjers nenosauca precīzu laiku, kad plānots runāt ar ZZS, bet tas notikšot tuvākajās dienās.
Taujāts par ministrijām, kas varētu nonākt ZZS pārziņā, Dombrovskis norādīja, ka patlaban ir konceptuāli jāvienojas par jaunās koalīcijas modeli, pēc tam tiks skatīti citi jautājumi.
Reformu partijas (RP) valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters žurnālistiem uzsvēra, ka patlaban RP neizslēdz iespēju koalīcijā sadarboties ar ZZS, tomēr partijas valde ceturtdien, 5.decembrī, vēl lems par šo jautājumu.
Pabriks nekandidēs EP vēlēšanās, ja tiks apstiprināts premjera amatā
Ja pašreizējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks («Vienotība») tiks apstiprināts premjerministra amatā, viņš nekandidēs Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Panorāma» atzina Pabriks.
«Tās nav savstarpēji savienojamas lietas,» viņš sacīja, uzsverot, ka gadījumā ja kļūs par premjeru, viņš atteiksies no kandidēšanas nākamgad gaidāmajās EP vēlēšanās.
Viņš atzina, ka ja nākamās valdības veidotāju izvēle kritīs par labu viņa kandidatūrai Ministru prezidenta amatā, tad viņš turpinās virkni līdzšinējā premjera Valda Dombrovska uzsāktos darbus. «Tiesa, būs mazas nianses» viņš norādīja.