ASV Nacionālās drošības pārvalde (NSA) pārtraukusi Vācijas kancleres Angelas Merkeles un citu pasaules līderu izspiegošanu, kad par šo programmu uzzinājis Baltais nams, pirmdien vēsta izdevums «The Wall Street Journal».
NSA esot pārtraukusi Merkeles un citu līderu izspiegošanu (19)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā liecina avīzes rīcībā nonākusī informācija, ASV prezidents Baraks Obama par izspiegošanu uzzinājis šā gada vidū, pateicoties pārvaldes iekšējai pārbaudei. Tajā tika atklāts, ka NSA noklausījusies ap 35 pasaules līderu telefonsarunas.
Reaģējot uz pārbaudē atklāto, Baltais nams izbeidzis vairākas izspiegošanas programmas, tostarp Merkeles telefona izspiegošanu, norāda «The Wall Street Journal».
Tikmēr citas programmas būtu bijis jāpārtrauc, taču tas vēl nav noticis, ziņo izdevums.
Amatpersonas skaidro, ka NSA nodrošina tik daudz izspiegošanu programmu, ka nebūtu praktiski informēt prezidentu par tām visām.
Par izlūkošanas mērķiem izlēmuši Obamas palīgi
Obama ticis «informēts par plašākām izlūkošanas un datu uzkrāšanas prioritātēm,» taču par konkrētiem izlūkošanas programmu mērķiem izlēmuši viņa palīgi, ziņo žurnāls.
«Šie lēmumi tiek pieņemti NSA,» skaidrojusi kāda vārdā neminēta amatpersona. «Prezidents neapstiprina šādas lietas.»
Kā skaidrojušas amatpersonas, izspiegošanas programmas pārtraukšana var būt sarežģīta, jo, piemēram, Merkele sazinās ar kādas citas valsts līderi, kuru Vašingtona izspiego.
Noliedz, ka Obama zinājis
ASV svētdien noliedza Vācijas medijos izskanējušo informāciju, ka Obama jau pirms vairākiem gadiem ticis informēts par Merkeles mobilā telefona izspiegošanu.
Laikraksts «Bild am Sonntag,» atsaucoties uz avotiem ASV izlūkdienestā, vēstīja, ka NSA vadītājs ģenerālis Kīts Aleksanders 2010.gadā Obamu informējis par izspiegošanas operāciju, kas vērsta pret Merkeli.
«Obama neapturēja šo operāciju, bet gan ļāva to turpināt,» rakstīja avīze, atsaucoties uz augsta ranga NSA amatpersonu.
Taču NSA pārstāve noliedza izskanējuši informāciju, ka Aleksanders būtu informējis Obamu par šādu operāciju.
Aleksanders «iespējamo ārvalstu izlūkošanas operāciju 2010.gadā neapsprieda ar prezidentu Obamu, iespējamās operācijas attiecībā uz kancleri Merkeli nekad nav tikušas apspriestas,» uzsvēra pārvaldes pārstāve. «Izskanējusī informācija, kurā apgalvots pretējais, nav patiesa.»
Izspiegošana, iespējams, notikusi 11 gadus
Savukārt žurnāls «Der Spiegel» aizvadītajā nedēļas nogalē ziņoja, ka ASV specdienesti, iespējams, izspiegojuši Merkeles mobilo telefonu jau kopš 2002.gada, kad viņa vēl neieņēma valsts ietekmīgāko amatu.
«Der Spiegel» ziņoja, ka Merkeles mobilais telefons iekļauts ASV Īpašā datu ievākšanas dienesta (SCS) sarakstā un tur atradās arī 2013.gada pavasarī pirms Obamas vizītes Vācijā.
SCS dokumentā, kuru citējis «Der Spiegel», teikts, ka aģentūra nav «legāli reģistrējusi spiegošanas atzaru» ASV vēstniecībā Berlīnē, jo tāda atklāšana smagi kaitētu Savienoto Valstu attiecībām ar citām valstīm.
Laikraksts «Süddeutsche Zeitung» piektdien ziņoja, ka Merkeles mobilā telefona izspiegošana varētu būt notikusi no Savienoto Valstu Berlīnes vēstniecības, kas atrodas mazāk nekā kilometra attālumā no kancelejas.
Atsaucoties uz dokumentiem no 2010.gada, «Der Spiegel» vēstīja, ka šādi atzari ir aptuveni 80 vietās visā pasaulē, tostarp Romā, Parīzē, Madridē, Prāgā, Ženēvā un Frankfurtē.
Tomēr nav zināms, vai SCS ir ierakstījis sarunas, vai tikai datus par savienojumiem, norādīja «Der Spiegel».
Vācija augstākajā līmenī pieprasa paskaidrojumus
Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle saistībā ar apsūdzībām par Merkeles izspiegošanu ceturtdien uz Ārlietu ministriju izsauca ASV vēstnieku. Savukārt nākamnedēļ uz ASV dosies Vācijas izlūkdienestu vadītāji, lai prasītu paskaidrojumus par kancleres mobilā telefona noklausīšanos.
Atsaucoties uz bijušā NSA līdzstrādnieka Edvarda Snoudena nopludinātajiem materiāliem, medijos pēdējā laikā parādījušās daudzas publikācijas par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām. Publikācijas izraisījušas spriedzi Vašingtonas attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem.