Lietuva noraida EP aicinājumu: CIP cietumu eksistenci neizmeklēs

FOTO: AFP/LETA

Lietuva noraidījusi Eiropas Parlamenta (EP) deputātu aicinājumu Eiropas Savienības (ES) ministru līmenī izskatīt jautājumu par iespējamo Lietuvas teritorijas izmantošanu ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) programmā terorismā aizdomās turēto aizturēšanai un ieslodzīšanai.

EP pieņēma rezolūciju, kurā aicināja pašreizējo ES prezidējošo valsti Lietuvu iekļaut jautājumu par CIP cietumu iespējamo atrašanos Lietuvā bloka tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmes darba kārtībā. Tomēr Lietuva tādu ierosinājumu noraidīja, paskaidrojot, ka ministri nevar iejaukties dalībvalstu nacionālās drošības jautājumos.

«Kā ES prezidējošajai valstij mums nav tiesību, kā tas pieprasīts EP rezolūcijā, izsaukt dalībvalsts specdienestus sniegt paskaidrojumus ES institūcijām vai piespiest tos rīkoties tā vai citādi. Tā ir valstu nacionālā kompetence, domāju, ka dalībvalstu atbildīgās institūcijas spēj pašas atrisināt tāda veida problēmas,» pēc diskusijas Eiropas Parlamenta plenārsēdē ceturtdien Strasbūrā aģentūrai BNS sacīja Lietuvas ārlietu viceministrs Vītauts Leškevičs.

Aicinājums arī citām ES valstīm

Rezolūcijā EP Lietuvu un vairākas citas ES dalībvalstis aicināja atsākt izmeklēšanas par iespējamo CIP slepeno cietumu atrašanos to teritorijā.

Leškevičs pauda uzticību Lietuvas tieslietu un politiskās sistēmas spējai risināt tādas lietas.

«Lietuvas parlaments ir pirmā un vienīgā instance, kas var veikt parlamentāro izmeklēšanu šajā jautājumā, tāpat arī Ģenerālprokuratūra, tomēr prāvas netika sāktas, jo trūka pietiekamu datu. Es nevaru pateikt, kas notiktu, ja tādi dati parādītos. Nešaubos, ka mūsu institūcijas tos pienācīgi novērtētu, pirms lemtu par tālākām darbībām,» piebilda viceministrs.

Šomēnes Lietuvas Ģenerālprokuratūra noraidīja starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) aicinājumu atsākt izmeklēšanu par iespējamo Lietuvas izmantošanu CIP programmā saistībā ar NVO paustajām aizdomām, ka pašlaik ASV Gvantanamo cietumā turētais Saūda Arābijas pilsonis Mustafa al Havsani 2004.-2006. gadā ir nelegāli turēts ieslodzījumā Lietuvā.

Nevarot uzrādīt reālus faktus

Prokurors Antans Stepučinsks paziņoja, ka NVO neesot varējušas iesniegt nekādus faktus par iespējamā nozieguma apstākļiem. Viņš piebilda, ka iepriekš paustās aizdomas par CIP cietumu atrašanos Lietuvā iepriekšējā izmeklēšanā ir noraidītas.

Septembrī starptautiskās NVO aicināja Lietuvu atsākt izmeklēšanu par iespējamo teroristu turēšanu Lietuvā.

Parlamentārās izmeklēšanas laikā 2009.gada beigās tika secināts, ka Viļņā un tās pievārtē ir divas vietas, kur telpas varētu būt piemērotas un aprīkotas personu aizturēšanai.

Slepenajā parlamentārajā izmeklēšanā noskaidrots, ka ar CIP saistītas lidmašīnas no 2002. līdz 2005. gadam vairākkārt ieradušās Lietuvas teritorijā, tomēr neesot ziņu par iespējamiem cietumniekiem.

Pēc secinājumu saņemšanas prokuratūra sāka atsevišķu izmeklēšanu, kas tika slēgta 2011.gada janvārī.

Lietuvas valsts un drošības struktūru bijušie vadītāji noliedz, ka Lietuvā varētu būt bijuši CIP cietumi.

Uz augšu