Ģenerālprokuratūra uzrādījusi apsūdzību bijušajam Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājam Ziedonim Strazdam.
Bijušajam tiesas priekšsēdētājam Strazdam uzrāda apsūdzību (35)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosināja saukt pie kriminālatbildības Strazdu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta 2.daļas un krāpšanu lielā apmērā pēc KL 177.panta 3.daļas.
Savukārt atstādināto Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Skaidrīti Buividi KNAB lūdza saukt pie atbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas mantkārīgā nolūkā atbalstīšanu pēc KL 318.panta 2.daļas un KL 20.panta 1. un 4.daļas, kā arī par krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu pēc KL 177.panta 3.daļas un KL 20.panta 1. un 4.daļas.
Strazda advokāts Pāvels Rebenoks apstiprināja, ka klients izsaukts uz prokuratūru un viņam apsūdzība uzrādīta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Strazdam apsūdzība uzrādīta pēc vēl viena Krimināllikuma panta, taču tā nav krāpšana.
«Apsūdzība ir kļuvusi labvēlīgāka, maigāka - pazudis ir pants par krāpšanu. Plašākās detaļās es negribētu izteikties, jo sniedzam liecības un nevēlos traucēt objektīvai izmeklēšanai strādāt,» piebilda advokāts. Rebenoks jau iepriekš pauda izbrīnu, kāpēc KNAB vispār lūdza sākt kriminālvajāšanu par krāpšanu - šis Krimināllikuma pants klientam inkriminēts īsi pirms lietas nodošanas prokuratūrā.
Rebenoks prognozēja, ka pirmstiesas izmeklēšana šajā krimināllietā prasīs vairākus mēnešus.
Vai apsūdzība uzrādīta arī Buividei, advokāts nezināja teikt.
Tikmēr prokuratūra pagaidām oficiālus komentārus par apsūdzību šajā lietā nesniedz.
Jau ziņots, ka KNAB izmeklētājs uzskata, ka priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, mantkārīgā nolūkā kopš 1995.gada fiktīvi nodarbināja vairākas personas, kuras faktiski tiesā nestrādāja.
Starp fiktīvi nodarbinātajām personām bijis, piemēram, tiesas priekšsēdētāja palīgs, tiesneša palīgs, tiesas administrators, tiesas arhivārs, tiesas sēžu sekretārs un apkopējs. Tiesas priekšsēdētājs, iespējams, izmantojis šīm personām izmaksātos finanšu līdzekļus savām personīgajām vajadzībām, tādējādi ilgstošā laika periodā izkrāpjot finanšu līdzekļus lielā apmērā.
Izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka Rīgas apgabaltiesas tiesnese atbalstīja priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja 1995.gadā izdarīto un līdz pat 2012.gada vasarai turpināto noziedzīgo nodarījumu, iepriekš informēja KNAB.
2012.gada augustā apgabaltiesas tiesnese, uzzinot, ka izdarītais noziegums varētu tikt atklāts, turpināja atbalstīt 1995.gadā izdarīto noziegumu, uzskata KNAB. Pēc izmeklētāja domām, tiesnese veica aktīvas darbības, lai izdarītais noziegums netiktu atklāts, proti, viņa deva norādījumus fiktīvi nodarbinātai personai, kā jārīkojas, kur un kad jāparaksta dokumenti, kas saistīti ar fiktīvajām darba tiesiskajām attiecībām un to pārtraukšanu. «Visas šīs darbības bija tiesas priekšsēdētāja izdarītā un ilgstoši turpinātā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanas turpināšana,» uzskata KNAB.
Ar savu rīcību Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs varētu būt nodarījis būtiskus kaitējumus valsts un tiesu varai, kā arī zaudējumu valstij par vairāk nekā 165 000 latu. Savukārt Rīgas apgabaltiesas tiesneses veikto darbību rezultātā ir nodarīti zaudējumi valstij vairāk nekā 70 000 latu apmērā, uzskata KNAB.