Azerbaidžāna pieprasa sankcijas pret LV uzņēmumu par ieroču darījumu

Baku pašlaik norisinās Gruzijas, Ukrainas Azerbaidžānas un Moldovas (GUAM) un Baltijas valstu parlamentāro asambleju starptautiska konference.

Uzrunājot sanāksmi, Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas Drošības problēmu departamenta otrais sekretārs Elčins Huseinli paziņoja, ka mīklainajā Moldovas norakstītā bruņojumu pārdošanas Armēnijai darījumā iesaistīts Latvijas uzņēmums "Latspeceksports".

Huseinli pieprasīja veikt izmeklēšanu par Latvijas uzņēmuma līdzdalību ieroču pārdošanā Armēnijai, apsūdzot kaimiņvalsti par pārmērīgu bruņošanos.

Neskaidrības par ieroču darījumu

Pēc "Firmas.lv" datiem, patlaban 100% "Latspeceksports" kapitāldaļu pieder Ivo Antonam. Uzņēmuma nodarbošanās minēta tiesību aizsardzība, drošība, glābšana, ieroči, ieroču un munīcijas ražošana, sprāgstvielu ražošana un citi. Aģentūra LETA sazinājās ar uzņēmumu, taču tā vadības komentāru neizdevās iegūt. Uzņēmums komentāru solījās sniegt trešdien, 12.oktobrī.

Savukārt Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Sigita Pildava apliecināja, ka minētajam uzņēmumam Iekšlietu ministrijas (IeM) Valsts policijas (VP) atļauju sistēma nav izsniegusi attiecīgu licenci darbībai šajā jomā. Viņa gan piebilda, ka IeM VP atļauju sistēma izsniedz licences un kontrolē uzņēmumus, kas nodarbojas ar ieroču, pirotehnikas tirdzniecību Latvijas teritorijā.

Ja kāds Latvijā reģistrēts uzņēmums gribētu ar to nodarboties ārpus Latvijas, tad, uzsākot darbību, tam nepieciešams saņemt atļauju no Ārlietu ministrijas Stratēģiskās nozīmes preču kontroles komitejas, informēja Pildava.

Darījums - 60 tonnas bruņojuma

Pēc Moldovas Aizsardzības ministrijas sacītā, valsts armija septembrī pārdevusi 60 tonnas novecojuša bruņojuma kādai Latvijas kompānijai, kas reģistrēta Rīgā. Taču par bruņojuma galamērķi izskanējušas neskaidras ziņas, kā arī iepriekš netika izpausta darījuma summa, nedz Latvijas uzņēmuma nosaukums.

Pēdējās nedēļās saistībā ar darījumu skandāls pieņēmies spēkā arī Moldovā, medijiem norādot, ka pārdotie ieroči nebūt nav novecojuši, bet gluži pretēji - ir no vērtīgākajiem Moldovas armijas īpašumiem, kas pārdoti par krietni zemāku cenu.

Bruņojums ar lidmašīnu "Il-76" no Moldovas izvests divos reisos 13.septembrī un 14.septembrī, kas veikti no Merkulešti lidostas.

Moldovas aizsardzības ministrs Aleksandrs Žosans pavēstījis, ka kravā ietilpa artilērijas un pretraķešu sistēmas, kas ir novecojušas un tiek norakstītas. Ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka abu pušu noslēgtais bruņojuma pārdošanas darījums ir pilnībā likumīgs.

Bruņojuma pārvešanā izmantotā lidmašīna ierodas no Lībijas

Neskaidrības pastiprina arī fakts, ka bruņojuma pārvešanā izmantotā lidmašīna Moldovā ieradusies no Lībijas pilsētas Bengāzī, kura līdz šim bija dumpinieku galvenais atbalsta punkts. Lidmašīnas maršruta dēļ Moldovas medijos uzjundījuši minējumi, ka bruņojuma krava nogādāta Lībijā.

Pēc Moldovas amatpersonu sākotnēji sniegtajām ziņām, lidmašīnas pieder kādai Armēnijas lidsabiedrībai un tās nofraktējusi Latvijas kompānija kā bruņojuma pircējs.

Taču dažas dienas vēlāk Moldovas premjerministra vietnieks Valeriju Lazers žurnālistiem pavēstīja, ka bruņojuma kravas gala saņēmējs ir Armēnija. "Lidmašīna pieder Armēnijai. Ieroču kravu iegādājās Latvija, un, kā liecina kravas pavaddokumenti, kravas gala saņēmējs ir Armēnija," paziņoja Lazers.

Savukārt Armēnijas valdība ir paziņojusi, ka tā nav iegādājusies bruņojumu no Moldovas. "Armēnijas bruņoto spēku vajadzībām bruņojums un kara tehnika tiek iegādāta atbilstoši republikas likumdošanai un starptautiskām normām," norādīja Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Davids Karepetjans.

Viņš norādīja, ka nacionālās drošības interešu dēļ detaļas par ieroču iegādi netiek izpaustas, taču "varu tikai piebilst, ka Armēnijas Republika kopš neatkarības iegūšanas nekad nav iegādājusies novecojušu bruņojumu".

Moldovas medijs: pārdots vērtīgākais armijas īpašums

Moldovas premjerministram Vladam Filatam nācies atzīt, ka par ieroču pārdošanas darījumu un lidojumiem viņš uzzinājis no preses.

Saistībā ar neskaidro darījumu amatu jau zaudējis Moldovas armijas komandieris brigādes ģenerālis Jurijs Domeniks.

Tikmēr laikraksts "Ņezavisimaja Moldova", atsaucoties uz avotiem Moldovas Ekonomikas ministrijā, ziņo, ka pārdotais bruņojums nebūt nav novecojis, bet gluži pretēji - veidoja vienu no vērtīgākajiem Moldovas armijas īpašumiem

Pārdotajā kravā ietilpa dažādu raķešu kompleksi, tūkstošiem raķešu, kā arī reaktīvo prettanku raķešu mobilās palaišanas iekārtas.

Kā laikrakstam pavēstīja avoti Moldovas parlamenta Nacionālās drošības komitejā, bruņojuma pārdošanas līguma vērtība veido 38 miljonus leju (1,66 miljonus latu). Savukārt pēc ieroču ekspertu aprēķiniem, atšķirība starp līguma summu un pārdotā bruņojuma reālo tirgus vērtību ir vismaz pieci miljoni ASV dolāru (2,61 miljoni latu).

Azerbaidžānas un Armēnijas konflikts

Tikmēr neapmierinātību par iespējamo ieroču pārdošanu Armēnijai paudusi Azerbaidžāna, pieprasot paskaidrojumus no Moldovas.

Deviņdesmitajos gados sabrūkot Padomju Savienībai, starp Armēniju un Azerbaidžānu izcēlās asiņains karš par Azerbaidžānas teritorijā ietilpstošo Kalnu Karabahu, kurā vairums iedzīvotāju ir armēņi. Šajā karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un Kalnu Karabahu savā varā pārņēma Erevānas atbalstītie armēņu separātisti.

Gar pamiera līniju, kas kopš 1994.gada kara šķir pretējās puses, regulāri notiek armēņu un azerbaidžāņu spēku savstarpējas sadursmes, kurās šogad krituši jau 18 karavīri. Abas puses regulāri apsūdz viena otru pamiera līnijas pārkāpšanā.

Azerbaidžāna ir draudējusi ar spēku atgūt Karabahu, ja miera sarunām nebūs apmierinošu rezultātu, bet Armēnija brīdinājusi par prettriecienu, ja Baku sāks jebkāda veida militāras darbības.