Politologi: partijām ir pakļautas šķelšanās riskam

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Politikas zinātnes katedras asociētais profesors Andris Sprūds teica, ka mazākam šķelšanās riskam ir pakļauta nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), savukārt visas pārējās, izņemot Zatlera reformu partiju (ZRP), ir partiju apvienības, tādēļ no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) varētu atdalīties Zaļā partija, jo ne velti iepriekš ir izskanējis Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) uzstādījums, ka ir jāņem profesionālākie ministri no ZZS. "Es domāju, ka tas nav gluži bez kāda pamatojuma," teica Sprūds.

"ZRP bija cilvēki ar dažādām pozīcijām, un tādēļ ir jābrīnās, ka tomēr "valdes vai Valda" lēmums ir bijis izšķirošais. "Vienotība" patlaban neizskatās pēc vienotības, lai gan no otras puses sarunu procesā, kurā iesaistītas trīs partijas, nav viegli pieņemt atšķirīgas pozīcijas. Manuprāt, neviena no partijām tomēr nešķelsies, bet tas, ka partijās parādās atšķirīgi viedokļi, nevar simtprocentīgi izslēgt kādu no scenārijiem, kurā zaudētāji nevēlēsies palikt zaudētāji, to daļēji vispirms var attiecināt uz ZZS vai uz Zaļo partiju, kā rezultātā var izveidoties autonoma kustība. Taču, lai šķeltos, partijām galvenā problēma ir tā, ka tuvojas jau nākamās vēlēšanas," sacīja politologs.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks uzskata, ka šķelšanās riskam ir pakļautas visas tās partijas, kuras nav veidotas uz ideoloģiskiem principiem, kuras ir nejaušu cilvēku nejaušas apvienības. "Skaidrs, ka tāda ir "Vienotība", ļoti iespējams, ka arī ZRP. Savukārt partiju apvienība "Saskaņas centrs" (SC), ZZS un VL-TB/LNNK šķelšanās riskam ir mazāk pakļautas. "Vienotība" šādam riskam ir pakļauta visvairāk, par ZRP ir mazs zināms, taču arī tajā varētu būt problēmas," prognozēja Liepnieks.

Runājot par trīs Sociālistiskās partijas deputātiem, kuri varētu pamest SC, Liepnieks pieļāva, ka vajadzības gadījumā tur varētu notikt izmaiņas, taču tā nebūs naidīga šķelšanās. "Tur ir iespējami konstruktīvi risinājumi kopējam labumam," teica polittehnologs. Savukārt, lai šķeltos ZZS, pašlaik Liepnieks neredz motivāciju.

Kā ziņots, četru partiju koalīcijas modelis un mazākumvaldības izveidošana modelī "2+2" nav reāla un bezgalīgi turpināt šādas sarunas ir bezjēdzīgi, to šodien pēc Zatlera reformu partijas (ZRP), "Vienotības" un SC trīspusējās tikšanās atzina premjers Valdis Dombrovskis (V), aicinot atgriezties pie trīs partiju koalīcijas apspriešanas.

Absolūtais vairākums "Vienotības" frakcijas deputātu vēlas veidot koalīciju kopā ar ZRP un nacionālo apvienību, bet šī iecere pagaidām nav realizējama ZRP nostājas dēļ, kas nacionālās apvienības vietā valdībā labāk vēlas redzēt SC.

SC iesaistīšana koalīcijā neesot absolūti pieņemama lielākajai daļai "Vienotības", jo draud ar politiskā spēka šķelšanos. Savukārt publiski pagaidām neviens "Vienotības" pārstāvis nav oficiāli apstiprinājis, ka pie šāda varianta būtu gatavs palikt opozīcijā.

Patlaban "Vienotība" oficiāli piedāvājusi izveidot "nacionālās saliedēšanās" koalīciju, kurā starp četrām partijām būtu abi ideoloģiskie pretinieki - SC un VL-TB/LNNK. Tiek apspriests arī modelis "2+2", kurā ZRP un "Vienotība" veidotu mazākuma valdību, bet ar nacionālo apvienību un SC tiktu slēgti sadarbības līgumi. Tiesa gan, daudzi šādu modeli uzskata par diezgan nereālu, arī SC un nacionālā apvienība, tāpēc jau pašā sākumā tika runāts, ka koalīcijas sarunas nonākušas pilnīgā strupceļā.

Valsts prezidents konkrētus un ļoti skaidrus risinājumus attiecībā uz nākamo koalīciju cer sagaidīt līdz pirmdienas, 10.oktobra, vakaram, lai būtu zināms, kā tālāk rīkoties.

SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, "Vienotība" - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet Zaļo un zemnieku savienība - 13 mandātus.