Jaunais pārstrādes uzņēmums visos zemniekos uzticību nevieš

FOTO: Dzirkstele.lv

Pagājušonedēļ Jelgavā tika ielikts pamatakmens jaunajai piena pārstrādes rūpnīcai. Tā būs pirmā pilnībā pašu zemniekiem piederošā rūpnīca. Par šo projektu nosodoši izsakās esošie piena pārstrādes uzņēmumu vadītāji. Vienprātības nav arī starp pašiem piena ražotājiem.

Ražotne cerības neattaisnos

"Tā ir muļķība - tagad būvēt vēl vienu jaunu piena pārstrādes uzņēmumu, bet lai zemnieki cīnās, lai viņiem veicas. Latvijā jau šobrīd pietiek piena pārstrādes uzņēmumu, kuri tāpat netiek galā ar produkcijas realizāciju un nav pilnībā noslogoti. Nenoliedzami, jaunais uzņēmums radīs lielāku konkurenci starp piena pārstrādes uzņēmumiem, starp kuriem reti kurš strādā ar pilnu jaudu. Uzņemos apgalvot, ka neviens nestrādā ar pilnu jaudu. Labāk rūpnīcas celtniecībai paredzētos līdzekļus būtu ieguldījuši tajos pārstrādes uzņēmumos, kas jau strādā, bet, kas ir izdarīts, tas izdarīts," saka akciju sabiedrības "Rankas piens" valdes priekšsēdētājs Aldis Spalviņš.

Arī Daukstu pagasta zemnieku saimniecības "Jaundreiņi" saimnieks Aivars Keibenieks ir pārliecināts, ka jaunais piena pārstrādes uzņēmums ir domāts tikai vienas piena ražotāju daļas interešu apmierināšanai.

"Piena kombināta celtniecībā ir ieinteresēta tikai atsevišķa zemnieku grupa. Uzskatu, ka tas tiek darīts par pārējo zemnieku naudu. Mēs tā rezultātā esam tikai zaudētāji. Ja SIA "Latvijas piens", kas tika izveidots saistībā ar jaunās ražotnes celtniecību, ir noslēdzis līgumu ar valsti, ka piens netiks sūtīts uz Lietuvu, tad uzskatu, ka valsts man kā piena ražotājam nevar to aizliegt. Šobrīd mēs sadarbībā ar kooperatīvu "Māršava" pienu sūtām uz Rīgas piena kombinātu. Kamēr pastāvēs "Māršava", tikmēr sadarbošos tikai ar to. Uz jaunās ražotnes celtniecību raugos skeptiski, jo nauda, ko iedalīja Eiropas Savienība, bija paredzēta visiem piena ražotājiem, bet to paņēma atsevišķa zemnieku grupa, lai uzbūvētu būtībā mazu ražotni, kas pārstrādā 200 līdz 300 tonnas piena dienā. Ieguvēji būs tikai zemnieki, kuri ir noslēguši līgumus ar SIA "Latvijas piens". Mums nebūs nekāda labuma, tāpēc principa pēc jaunajai ražotnei pienu nepiegādāšu," saka A.Keibenieks.

Viņš domā, ka jaunā ražotne zemnieku cerības neattaisnos, jo pagaidām nav arī tirgus iespēju. Arī esošās ražotnes neesot noslogotas.

Beidzot paši būs saimnieki

Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības "Lācītes" saimnieks Stanislavs Gžibovskis piena pārstrādes uzņēmuma celtniecību vērtē pozitīvi.

"Beidzot zemniekiem pašiem ir savs kooperatīvs, būs savs uzņēmums, kas ļaus konkurēt ar piena cenu starp pārējiem uzņēmumiem. Īpaši šajos apstākļos, kad visi lielākie piena pārstrādes uzņēmumi Latvijā tiek pārdoti. Kooperatīvā tika pieņemti zemnieki arī no Gulbenes novada, tāpēc nav pareizi uzskatīt, ka esam "apdalīti". Es vēl neesmu iesaistījies "Latvijas pienā", bet šobrīd apsveru šo iespēju. Kooperatīviem ir daudz lielākas iespējas eksportēt produkciju. Pozitīvs piemērs ir "LatRaps", ar kuru sadarbojos. Protams, ka pašreizējiem piena pārstrādātājiem ir par ko uztraukties, jo būs lielāka konkurence," saka S.Gžibovskis.

Lauksaimnieku biedrības konsultante Mudīte Motivāne domā, ka jaunā rūpnīca ļaus zemniekiem pašiem turēt piena cenu, nevis ļaut, lai ar to spēlējas pārstrādāji, kā tas ir bijis līdz šim.

"Viss būs atkarīgs no piena cenas, kā arī no tā, kā tiks organizēts tirgus. Jau šobrīd Krievijā ir liels pieprasījums pēc Latvijā ražotajiem piena produktiem, ko nespējam apmierināt," spriež M.Motivāne.

Jaunās ražotnes būvniecības kopējās izmaksas ir 10,5 miljoni latu. Daļu nepieciešamo līdzekļu ieguldīs paši SIA "Latvijas piens" 600 zemnieki, daļa būs Eiropas Savienības struktūrfondu nauda, tiks ņemts aizdevums arī bankā. Aptuveni 80 procentus produkcijas plānots eksportēt, bet pārējo pārdot Latvijas tirgū. Jaunā ražotne dos darbu 50 cilvēkiem. Dienā tiks pārstrādāts 200 līdz 300 tonnu piena. Tiks ražots saldais krējums, vājpiena koncentrāti, kā arī aptuveni 500 tonnas siera.

Uz augšu