Dubultpilsonība aizvien politiķu krustugunīs

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Premjers Valdis Dombrovskis šonedēļ trimdas latviešiem Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes sēdē solīja likuma grozījumus par dubultpilsonību pieņemt pēc iespējas ātrāk. Par to būs jābalso jaunievēlētās Saeimas deputātiem, tomēr jau tagad politiķiem esot pretrunīgi viedokļi par dubultpilsonību, šovakar informēja LNT ziņas.

Dubultās pilsonības jautājums tika skatīts jau 9.Saeimas laikā, taču partiju dažādo viedokļu dēļ to neizdevās saskaņot un darbu pie tā turpināja arī 10.Saeima. Premjera Valda Dombrovska („Vienotība”) izteiktais atbalsts dubultpilsonības ieviešanai gandarījis Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) pārstāvjus, kas par to jau cīnījusies labu laiku.

PBLA skaidrība par darāmo

LBLA vadītājs Ints Rupners norādīja, ka organizācija iestājas par to, lai Latvijas pilsonību varētu iegūt iespējami plašāks cilvēku loks. Viņam esot grūti saprast to, kādēļ notiekot „tik ilga kavēšanās” šajā jautājumā. Pēc Rupnera domām, šis jautājums patiesībā esot stipri vienkāršs.

„Mēs sāksim vispirms ar to grupu, kam bija paredzēts šis 1995.gada logs, tas vienkārši jāatver tai pašai grupai. Tai varētu nākt klāt ārpus Latvijas dzimušie bērni, kam viens vai abi vecāki ir Latvijas pavalstnieki un automātiski šim bērnam piešķirt Latvijas pavalstniecību,” pauda viedokli Rupners.

Priekšlikumi iestrēguši Saeimā

Vairums jaunās Saeimas partiju ir vienisprātis, ka Latvijas pilsonība bez sarežģītām formalitātēm piešķirama tiem trimdiniekiem un represētajiem, kas dažādu iemeslu dēļ līdz 1995.gadam paši nepieteicās pilsonības iegūšanai.

10.saeimas laikā „Vienotība” un Nacionālā apvienība piedāvāja savus Pilsonības likuma grozījuma variantus un savu redzējumu Saeimai iesniedza arī toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Attiecīgos priekšlikumus vienā likumprojektā iestrādāja īpaši izveidota komisija, tomēr pagaidām tie esot iestrēguši, jo partijas nav spējušas vienoties par tā saucamo automātisko pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem.

Politiķu viedokļi - atšķirīgi

„Zatlera Reformu partijas” valdes locekle Sandra Sondore-Kukule intervijā LNT ziņām sacīja: „Mēs iestājamies par maksimāli atvieglotu šo procesu, paredzot, ka nekādi šādi iesniegumi nav jāraksta un bērniem šī pilsonība pienākas jau no dzimšanas brīža.”

Savukārt 10.Saeimas deputāts Ingmārs Čaklais („Vienotība”) uzsvēra, ka partijas nostāja ir tāda, ka pilsonība tomēr ir nosacītais līgums starp pilsoni un valsti, un tas nevar notikt automātiski. „Tam tomēr ir jābūt ar abpusēju gribu, un līdz bērna pilngadībai to gribu izsaka vecāki,” viņš norādīja.

Tikmēr 11.Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš („VL/TB-LNNK”) pauda uzskata, ka nesaskatot pēctecību. „Vienā no mūsu apakškomisijas sēdēm piedalījās arī Iekšlietu ministrijas attiecīgās iestādes pārstāvji, kas arī informēja par to, ka viņi arī pašreizējās procedūras uzlabos un faktiski tātad vienkāršos šo te iespēju vecākiem izteikt gribu, lai viņu bērns ir Latvijas Republikas pilsonis,” tā savu pozīciju skaidroja Bērziņš.

Partijām strīdi

Patlaban diskusijas radušās arī par to, kādos gadījumos ļaut iegūt dubultpilsonību. Pilnīgi visiem, kas vēlētos saņemt Latvijas pilsonību, šādas tiesības piešķirt nevar, tādēļ būtu jāizdala atsevišķas grupas, kas arī esot partiju strīdus objekts. Čaklais atzina: „Mūsu vēlme ir, lai visi šie Latvijai lojālie cilvēki saņemtu Latvijas pilsonību un te jāizdomā, kādā juridiskajā dokumentā to iekļaut.”

Toties 11. Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs („Saskaņas Centrs”) domā, ka dubultpilsonība jāievieš „visas pasaules teritorijā”, lai arī pastāv viedoklis, ka tā jādot tikai Eiropas Savienības vai ASV, Austrālijas vai Kanādas pilsoņiem, kur dzīvo daudz latviešu. „Mēs uzskatām, ka nevajadzētu dalīt pasauli lojālajās un nelojālajās valstīs,” piebilda Klementjevs.

Arī Sondore-Kukule atzina, ka partija iestājas par to, lai Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji netiktu dalīti kādās kategorijās pēc kontinenta vai valsts, kurā viņi šobrīd pastāvīgi uzturas vai pēc valsts, ar kuras pilsoņiem viņiem ir kādas ģimenes saites.

Jaunajai Saeimai būs jāizlemj

Šobrīd dubultpilsonība ir piešķirta gandrīz 31 tūkstotim Latvijas pilsoņu, vēstīja LNT ziņas. Pēc dažādām aplēsēm ārzemēs atrodas aptuveni 300 tūkstoši latviešu, kas arī varētu pretendēt uz dubulto pilsonību. Aptaujātās partijas uzskata, ka šis jautājums pēc iespējas ātrāk jāsāk risināt arī jaunajai 11.Saeimai un tā virzīšanas iniciatīvu uzņēmusies "Vienotība".

TVNET jau vēstīja, ka 10.Saeima šogad, 31.martā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja apvienības "Vienotība" frakcijas sagatavotos grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz kārtību, kādā ārvalstīs dzīvojošie latvieši un viņu pēcnācēji tiesīgi iegūt dubultpilsonību.

Saeimā tika iesniegti trīs priekšlikumi grozījumiem Pilsonības likumā. Savus grozījumus iesniegušas "Vienotības" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcijas, kā arī savus ierosinājumus parlamentā iesniedzis Valsts prezidents Valdis Zatlers. (Skat. resursos)

Uz augšu