Polijas zinātnieki konstatējuši, ka pēc Otrā pasaules kara Baltijas jūrā nogremdētie ķīmiskie ieroči zivīs izraisa ģenētiskus defektus, vēsta vietējie mediji.
Zinātnieki: Baltijas jūrā nogremdētie ķīmiskie ieroči izraisa faunas mutācijas (49)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Projekta CHEMSEA ietvaros starptautiska zinātnieku grupa patlaban klasificē un novēro vietas, kur Baltijas jūrā nogremdēti ķīmiskie ieroči. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības (ES) starpreģionālās sadarbības fonds.
50 tūkstošos bumbu un šāviņu, kas guļ jūras dibenā, atrodas 15 tūkstoši tonnu ķīmisko substanču, norāda zinātnieki.
Visvairāk ieroču atrodas Gotlandes ieplakā, kur šāviņi izmētāti 1500 kvadrātkilometru platībā, sacīja Polijas Zinātņu akadēmijas Okeanoloģijas institūta pārstāvis doktors Jaceks Beldovskis.
Izdevies iegūt apstiprinājumu arī tam, ka ķīmiskie ieroči atrodas arī Baltijas jūras Polijas ūdeņos - Gdiņas ieplakā un Slupskas vagā. Daļu šāviņu skārusi korozija.
«Zivīm, kas peld nogremdēto ieroču rajonos, ir vairāk slimību nekā tām, kas dzīvo citos jūras reģionos. Tām arī tiek konstatēti ģenētiski defekti. Līdz šim tas bija tikai pieņēmums,» sacīja Beldovskis.
Šajos apvidos zvejošana netiek ieteikta, tomēr aizliegta ir vienīgi zveja no jūras dibena. Cilvēkam vislielāko risku rada slimu zivju lietošana pārtikā.