Unikāls atradums Preiļu muižas kapelā

18. gs. beigās zīmētā portretā attēlots Ivans Lazarevičs Lazarevs (1735-1801) - Maltas ordeņa Goda komandors un Jozefa Heinriha Borha (1751-1835) nerestautētā mundiera fragments

FOTO: Publicitātes foto

Preiļos, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā pirmo reizi pēc restaurācijas apskatāms bijušā Preiļu muižas īpašnieka Jozefa Heinriha Borha (1751 - 1835) mundiera fragments. Eksponāts ir unikāls, un kā atzīst vēsturnieki - tas ir daļa no Maltas ordeņa tērpa, kas ir liels retums. J.H.Borha mundiera fragments tika atrasts arheoloģisko izrakumu laikā Preiļu muižas kapelas pagrabstāvā, informē Anna Briška.

Kā informēja Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja vadītāja Tekla Bekeša, Preiļu muižas kapelā arheoloģiskās izpētes darbi tika veikti 2007. un 2008.gadā arheoloģes Dr. hist. Antonijas Vilcānes vadībā. Izpētes laikā tika iegūtas agrāk nezināmas liecības par kapelas pagrabstāva plānojumu un apbedījumiem. Tomēr arheoloģisko izrakumu gaitā Preiļu kapelā neizdevās gūt pietiekamas liecības par kapelā apbedīto Borhu dzimtas pārstāvju skaitu, jo kapela kādreiz ir tikusi izlaupīta un izdemolēta - plāksnes noceltas, sasistas, bet apbedījumi ar visiem zārkiem izrauti no savām vietām. Sabērto atkritumu slānī uzietas trūdējuša koka zārka paliekas, kur vēl bija saglabājusies daļa no apbedīto kauliem, bet blakus tiem atrastas grezna tērpa paliekas - ar brokāta diegiem izšūta mundiera priekšpuses detaļas, apkakles un manšetes fragmenti.

Mundiera fragments ir ievērojamākā liecība, kas tika atrasta arheloģisko izrakumu laikā Preiļu muižas kapelas pagrabstāvā. Atradums tika nodots restaurācijai Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tekstiliju restaurācijas nodaļā. Meklējot analoģijas greznajam, ar enkuriem rotātajam mundierim, ir izdevies atrast divus vēsturiskus portretus. Pirmajā, 18.gs. beigu portretā attēlots Ivans Lazarevičs Lazarevs (1735.-1801.) - armēņu izcelsmes Krievijas valsts un politisks darbinieks, lieltirgotājs un lielrūpnieks, ietekmīga persona Katrīnas II un Pāvila I galmā. Par nopelniem cars Pāvils I viņam bija piešķīris Maltas ordeņa Goda komandora nosaukumu un apbalvojis ar Maltas ordeņa krustu. Otrajā portretā, kas gleznots 1830. gadā, iemūžināts Lazars Jakimovičs Lazarevs (Ivana Lazareviča Lazareva brāļadēls) mundierī ar enkuru izšuvumiem un Maltas ordeņa krustu. Preiļu muižas kapelā atrastā tērpa fragments norāda īpašnieka saistību ar Maltas ordeni.

Kā informējis Krievijas Vēstures muzeja Militārā un civilā apģērba audumu nodaļas speciālists T.Pesčaņenko, zināms, ka Maltas ordenī iesaistītajiem bijuši stingri reglamentēti tērpi, taču pilnīgs to apraksts nav saglabājies. Arī pats tērps esot ļoti liels retums, līdz ar to Preiļu kapelas izrakumos iegūts Baltijā unikāls sena tērpa fragments. Arī grāfu Borhu dzimtas pārstāvji ir bijuši saistīti ar Maltas ordeni. Varakļānu muižas īpašnieks Johans Mihaels Borhs kā baljī līdzdarbojies Maltas ordeņa Polijas atzara izveidē. Savukārt Preiļu muižas īpašnieks Jozefs Heinrihs Borhs bijis Maltas ordeņa komandors. Tādējādi Preiļu kapelas izrakumos iegūtais unikālais sena tērpa fragments piederējis Jozefam Heinriham Borham.

Jozefs Heinrihs Borhs (1751 - 1835) ir bijis Preiļu muižas īpašnieks no 1779. gada līdz 1835.gadam. 1817.gadā viņš uzcēlis Preiļu muižas kapelu un uzsācis līdz mūsdienām saglabājušās ceturtās pils celtniecību. Jozefam Borham Preiļos bijusi liela bibliotēka, kuru mantojis viņa dēls Mihaels, vēlāk mazdēls Eizebijs. Preiļu īpašnieku Borhu bibliotēkas daļu 19.gs. 2.pusē nopircis grāfs Jonass Tiškēvičs no Biržiem (Lietuva).

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā unikālais eksponāts - bijušā Preiļu muižas īpašnieka Jozefa Heinriha Borha mundiera fragments - apskatāms līdz 2013.gada 1.decembrim darbdienās no otrdienas līdz piektdienai laikā no plkst.11.00 līdz 18.00. Muzeja apmeklētājiem ir iespēja iepazīties arī ar Preiļu muižas kapelā veikto arheoloģisko izrakumu un atrastā tērpa fragmenta restaurācijas gaitu, paturēt rokās dažu nerestaurētu atradumu fragmentus un apskatīt retas fotogrāfijas no kapelas pagrabstāva pirms arheoloģiskās izpētes darbu uzsākšanas, kā arī izspēlēt izglītojošu datorspēli par Preiļu parku.

Uz augšu