Vislabāk izvēlēties svaigus, sezonālus un Latvijā audzētus augļus un dārzeņus. Tāds ir galvenais secinājums, kopā ar zivju restorāna «Le Dome» šefpavāru Māri Astiču izstaigājot Centrāltirgus augļu un dārzeņu tirgotavas.
Šefpavārs Astičs par to, kā «neiegrābties» tirgū? (28)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ap Jāņiem - zemenes, augustā - brūklenes
Jau pašā sākumā Astičs intervijā portālam TVNET akcentē produktu sezonalitāti - patlaban tirgū vajadzētu pirkt tās dārza un meža veltes, kas ievāktas tieši vasaras beigās.
Piemēram, gailenes, baravikas, brūklenes, tomāti, medus u.c. To smarža un garša tieši patlaban būs pilnbriedā. Šķiet, ka nevienam vairs nav jāatgādina, ka
Latvijā augušie dārzeņi un augļi būs garšīgāki un dabiskāki.
Jo tuvāk audzis, jo labāks
Otrs princips, kam pavārs ieteic sekot, ir saistīts ar pārtikas produktu izcelsmi. Ieteicams iegādāties Latvijā audzētus labumus. Ja vien iespējams, labāk izvēlēties mazo zemnieku, nevis lielaudzētāju produkciju.
Piemēram, mazo vietējo saimnieku tomāti jau pēc izskata būs dažādi - īsāki, garāki, lielāki, mazāki, ar dažādiem iesitumiņiem un buktītēm.
Savukārt lielajos rūpnieciskajos uzņēmumos augušie tomāti būs vairāk vienādi. Tas attiecas arī uz citiem dārzeņiem un augļiem.
Pie viena - ķiplokus, pie cita - ābolus
Bet kā noteikt, kuri tomāti ir no Latvijas, kuri - ievestie? Astičs norāda, ka patlaban ir tomātu sezonas pilnbrieds un tāpēc liela daļa tomātu varētu būt auguši Latvijā.
Tāpat viņš iesaka doties pie tirgotājiem, kuri specializējušies noteiktās produktu grupās, piemēram, siltumnīcas dārzeņos vai kartupeļos, vai ķiplokos. Pie šādiem pārdevējiem ir lielāka varbūtība nopirkt tiešām Latvijā audzētu kvalitatīvu pārtiku.
Savukārt tie, kuri piedāvā ļoti plašu sortimentu, piemēram, sākot ar smiltsērkšķiem un beidzot arbūziem, bieži vien ir pārpircēji, nevis īsti zemnieki.
Ar zemēm - labāks
Vēl viena iespēja ir pirkt dārzeņus ar lakstiem. Burkānus un bietes ar svaigiem lakstiem ir tik grūti un dārgi atvest no ārzemēm, ka var secināt - visticamāk, uz letes saliktās saknes ar lakstiem augušas tepat Latvijā.
«Vienmēr jau var apmānīt, bet tagad diez vai tas atmaksājas.»
Protams, parasti šādi svaigi, nesen no dobes nākuši dārzeņi ir dārgāki par nomazgātajiem un daļēji jau notīrītajiem. Uz cilvēku iebildēm, ka viņi nevēlas maksāt par lakstiem, Astičs atbild - to kvalitāte var būtiski atšķirties. Piemēram,
notīrot dārzeni, var noslēpt nelielus bojājumus vai apvītumu.
Tāpēc, ja vien ir iespējams, labāk pirkt zemainas saknes, ko mājās pats var nomazgāt, notīrīt un pēc tam baudīt labāku garšu.
Savs pārdevējs - liela vērtība
Kaut gan pavārs norāda, ka patlaban Latvijā diezgan rūpīgi uzrauga pārtikas produktu izcelsmi, viņš atzīst, ka uz cenu zīmes uzrakstītajai augļu un dārzeņu izcelsmes vietai ne vienmēr var ticēt.
Lai palielinātu varbūtību iegādāties pašmāju produkciju, Astičs iesaka atrast savu pārdevēju, uz kuru var paļauties un kura godīgums ir pārbaudīts.
Jāatceras, ka tirgū var lūgt izliktos gardumus pagaršot.
Nevajadzētu iegādāties saulē sakaltušus, sarūgušus vai slikti smaržojošus produktus.
Bieži vien no rīta preces ir svaigākas, taču dažkārt arī to cena ir augstāka. Piemēram, Astičs nesen no rīta pircis sēnes par 6 Ls/kg, bet otrās dienas pēcpusdienā tās bijušas divreiz lētākas.
Atcerēties bērnības garšas!
Pavārs arī aicina tirgū iegādāties ne tikai ierastos pārtikas produktus, bet arī iepriekš populāras, bet tagad aizmirstas ēdamlietas, piemēram, topinambūrus, smiltsērkšķus, cidonijas, aronijas.
Daudziem aronijas saistās ar bērnībā nogaršotu sīvumu, taču restorāna «Le Dome» šefpavārs pārliecinājies, ka
gardi sagatavots aroniju deserts pagājušajā sezonā bijis viens no pieprasītākajiem.
Arī ar maigo un riekstaino garšu apveltītie topinambūri kļūst arvien populārāki.
Kādam ēdienam produkts vajadzīgs?
Dodoties uz tirgu, vajadzētu arī izdomāt, tieši kādam produktam izejvielas vajadzīgas. Piemēram, kartupeļu biezenim vajadzēs citādākus kartupeļus nekā dillēm pasniegtu mazo kartupelīšu porcijai.
Līdzīgi ir ar citiem produktiem. Restorānā pasniedz mazas, stingras baraviciņas, bet mājās krēmzupā mierīgi var izmantot arī lielās sēnes.
Kā uzglabāt? Nevajag glabāt, vajag ēst!
Un noslēgumā - kā uzglabāt tirgū iegādātos augļus un dārzeņus?
Astičs iesaka tos turēt sausā, vēsā (16-18 grādi) vietā. Bet, ja istabas temperatūra pārsniedz 20 grādus, labāk dārzeņus turēt ledusskapī. Tādā veidā ilgāk saglabāsies svaigums. «Arī maize ledusskapī ilgāk saglabājas svaiga.»
Te varat izlasīt par TVNET eksperimentu, kad devāmies uz tirgu noskaidrot, kur produkti ir lētāki - tirgū vai veikalā:
