Formālais iemesls valdības nostājas maiņai – Valsts kasei sāk aptrūkties finanses. Tomēr ASV vēstniecības ziņojumi liecina, ka patiesībā Godmaņa valdība ieguldīja Parex bankā nodokļu maksātāju miljonus, lai Kargins ar Krasovicki nokārtotu savas saistības ar nerezidentiem. Kad tas tika paveikts un Valsts kase bija gandrīz tukša, nākamais loģiskais solis bija piekrist SVF uzstādījumam pilnībā nacionalizēt Parex banku, bijušajiem īpašniekiem sūtot gaisa bučas.
Andra Šķēles uzticības persona Mārtiņš Bičevskis*
Otkatu jeb starpniecības naudiņu toreiz centās nopelnīt arī vietējais oligarhs Andris Šķēle, Parex bankas pārņemšanas laikā lidojot uz Maskavu, lai sāktu sarunas par bankas pirkšanu. Acīmredzot līdzīgas motivācijas vadīts bankrotējušais tautpartijietis rīkojas arī šogad augustā, Kijevas lidostā veicot sarunas par airBaltic tālāko likteni ar nezināmiem investoriem no Ukrainas/Krievijas.
2008.gada rudenī Šķēle nerīkojās viens - Parex bankas glābšanas plāns, kuru izstrādāja Godmaņa valdība ar finanšu ministra Ata Slaktera (TP) līdzdalību, paredzēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska iecelšanu par Parex bankas uzraugu no valsts puses. ASV vēstniecības secinājums nav glaimojošs - Bičevska lojalitāte pret Tautas partiju ir daudz labāk zināma nekā viņa finansista spējas, teikts ziņojumā.
Lai glābtu privāto banku, Latvija uzņēmās miljardu parādsaistības
Godmaņa valdības rīcībai, glābjot Parex banku, ir savdabīga līdzība ar tā paša gada rudens notikumiem ASV - laikā, ko dēvē par pasaules ekonomiskās krīzes apogejas sākumu. Toreizējais ASV finanšu ministrs Henrijs Polsons 2008.gada rudenī izdeva rīkojuma glābt finanšu apdrošināšanas kompāniju AIG, ieguldot tajā 85 miljardus amerikāņu nodokļu maksātāju dolāru.
Vēlāk atklātībā nāca fakts, ka lielākais ieguvējs no AIG glābšanas bija nevis valsts, kas pēc gada bija spiesta ieguldīt papildus vēl 100+ miljardus dolāru, bet gan ASV finanšu ministra Henrija Polsona bijusī darba vieta – Goldman Sachs, kuras vadītājs jeb CEO viņš bija līdz 2006.gadam.
Par interešu konfliktu Latvijā netiesā
Kopš Latvijas otrās neatkarības pirmsākumiem Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis ar bankas starpniecību ir sponsorējuši daudzas politiskās partijas, tai skaitā Godmaņa veco «Latvijas ceļu», partiju apvienību «Saskaņas centrs», arī partiju TB/LNNK. 20 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai baņķieru duets nodibinātu draudzīgas attiecības ar politiķiem no dažādām varas partijām. Politiķu pateicība par «draudzību» izpaužas dažādi, piemēram, Godmanis nekad nav strādājis Parex bankā, tomēr bijušie premjeri no «Latvijas ceļa» Valdis Birkavs un Andris Bērziņš ir bijuši ilggadēji algotņi Parex bankas valdēs.
ASV finanšu ministrs Polsona kungs nav ticis tiesāts, tāpat kā viņam līdzīgie, kuriem pārmet bezdarbību, nolaidību vai apzinātu kaitniecību. Latvija nav izņēmums – Šlesers gatavojas 5% barjeras lēcienam Saeimā; Šķēle atkal «aizgājis» no politikas, lai nebūtu jāatmaksā valstij nelikumīgi pārtērētais priekšvēlēšanu miljons; Godmanis ir EP deputāts; Lembergs cīnās par savu brīvību divu valstu tiesās; Kargins ar Krasovicki nav zaudējuši ne santīma, ne savas brīvības. Minētās personas ir tikai redzamākā daļa, aiz viņiem stāv un krīt simtiem lojālu vasaļu.
Vai mums ir jāpriecājas, ka Kargins nav premjera padomnieks, bet Krasovickis - Latvijas bankas prezidents? Nav arī iemesla sūkstīties, jo mūsu politbiznesmeņi, pieķerti melos, turpinās melot visu savu atlikušo mūžu.
Ja vien mēs viņus atbalstīsim 17.septembrī.
* - Mārtiņš Bičevskis ir Latvijas komercbanku asociācijas prezidents (no 2011. gada 11.marta)