Parex slepus lūdz palīdzību Godmaņa valdībai

Baumas par Parex bankas likviditātes problēmām cirkulēja visu 2008.gadu it sevišķi vasaras mēnešos, tomēr bankas vadība tās noliedza. Kargins un Krasovickis problēmas bankā noliedza pat tad, kad FKTK (banku uzraudzības komisija) sāka pastiprināti uzraudzīt abiem piederošo kredītiestādi augustā/septembrī.

Kā liecina ASV vēstniecības ziņojumi Vašingtonai, 2008.gada 22.oktobrī Kargins slepus vērsās pie Godmaņa valdības ar lūgumu palīdzēt, tajā pašā laikā stāstot FKTK, ka bankā «viss ir kārtībā». Finanšu ministrija palīdzību atsaka.

Tomēr jau 2008.gada 8. novembrī Godmaņa valdība noslēdz vēsturisko vienošanos – Latvijas valsts par simbolisku cenu nopērk 51% Parex bankas akcijas. Latvijas valstij neizdevīgais bankas pārņemšanas līgums paredzēja saglabāt amatus Karginam un Krasovickim, nodrošinot iespēju savu lolojumu atgūt vēlāk, kad par valsts līdzekļiem situācija bankā būs normalizēta.

Kretīniskais plāns Godmaņa valdībai neizdodas, jo...

Rīgā ierodas SVF un ES

Pēc Latvijas valdības lūguma 2008.gada 17.novembrī Rīgā ierodas Starptautiskā valūtas fonda, ES, Zviedrijas valdības un centrālās bankas pārstāvji. Atbraukušo mērķis – iepazīties ar situāciju uz vietas un izlemt vai Latvijai piešķirt aizdevumu. Arī parūpēties, lai aizlienētie miljardi nepazūd tālēs zilajās.

Nedēļu vēlāk ASV vēstniecības rīcībā nonāk SVF noslepenots 22.novembra ziņojums, kas nepārprotami pauž SVF neapmierinātību ar Parex bankas pārņemšanas gaitu. Ziņojumā teikts - ārvalstu finansistiem iepazīstoties ar Latvijas ekonomisko stāvokli un Parex bankas pārņemšanas darījuma struktūru, SVF stingri uzstāj uz simtprocentīgu bankas nacionalizāciju.

SVF uzsver, ja Kargins un Krasovickis paliek pie bankas naudas siles, rodas situācija, kad «var tikt izpārdoti bankas īpašumi un/vai aktīvi vai pat sliktāk. (..) Pašreizējie īpašnieki var būt iesaistīti nepārskatāmos vai apšaubāmos darījumos, kamēr (Godmaņa) valdība vēl domā kā rīkoties,» SVF slepeno ziņojumu citē ASV vēstniecība.

Skarbais Valūtas fonda tonis nozīmē tikai vienu - Karginam un Krasovickim būs jāzaudē savi amati, pretējā gadījumā miljardu kredīts Latvijai var iet gar degunu.

Starptautisko aizdevēju nostāju precīzi raksturo Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča teiktais ASV vēstniekam 24.novembrī – SVF pārstāvjiem nav saprotama Godmaņa valdības radītā situācija, «kas ļauj Karginam un Krasovickim gūt labumu uz valsts rēķina,» Rimšēviča teikto atstāsta ASV vēstnieks.

Draud «pasūtīt» SVF trīs mājas tālāk

Toreizējais premjers Ivars Godmanis un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers līdz pēdējam elpas vilcienam pretojas SVF prasībai pilnībā nacionalizēt Parex banku, valdībai izrādot karalisku pretimnākšanu Karginam un Krasovickim. LPP/LC vadības duets vēl 26.novembra sarunā ar ASV vēstnieku atzīst, ka pasūtīs SVF miljardu piedāvājumu trīs mājas tālāk, «ja valūtas fonds uzstās uz 8.novembrī noslēgtās vienošanās pārskatīšanu ar Parex banku.»

Kad vismaz 400 miljoni latu Latvijas valsts budžeta naudas ir aizplūduši nerezidentiem ārpus Latvijas, Godmaņa valdība 1.decembrī uzliek ierobežojumus naudas plūsmai Parex bankā. Dažas dienas vēlāk, 4.decembrī finanšu ministrs Atis Slakteris informē ASV vēstnieku, ka Godmaņa valdība ir mainījusi savu nostāju un atbalsta SVF un ES prasību pilnībā nacionalizēt Parex banku, pārņemot to valsts īpašumā.

Formālais iemesls valdības nostājas maiņai – Valsts kasei sāk aptrūkties finanses. Tomēr ASV vēstniecības ziņojumi liecina, ka patiesībā Godmaņa valdība ieguldīja Parex bankā nodokļu maksātāju miljonus, lai Kargins ar Krasovicki nokārtotu savas saistības ar nerezidentiem. Kad tas tika paveikts un Valsts kase bija gandrīz tukša, nākamais loģiskais solis bija piekrist SVF uzstādījumam pilnībā nacionalizēt Parex banku, bijušajiem īpašniekiem sūtot gaisa bučas.

Andra Šķēles uzticības persona Mārtiņš Bičevskis*

Otkatu jeb starpniecības naudiņu toreiz centās nopelnīt arī vietējais oligarhs Andris Šķēle, Parex bankas pārņemšanas laikā lidojot uz Maskavu, lai sāktu sarunas par bankas pirkšanu. Acīmredzot līdzīgas motivācijas vadīts bankrotējušais tautpartijietis rīkojas arī šogad augustā, Kijevas lidostā veicot sarunas par airBaltic tālāko likteni ar nezināmiem investoriem no Ukrainas/Krievijas.

2008.gada rudenī Šķēle nerīkojās viens - Parex bankas glābšanas plāns, kuru izstrādāja Godmaņa valdība ar finanšu ministra Ata Slaktera (TP) līdzdalību, paredzēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska iecelšanu par Parex bankas uzraugu no valsts puses. ASV vēstniecības secinājums nav glaimojošs - Bičevska lojalitāte pret Tautas partiju ir daudz labāk zināma nekā viņa finansista spējas, teikts ziņojumā.

Lai glābtu privāto banku, Latvija uzņēmās miljardu parādsaistības

Godmaņa valdības rīcībai, glābjot Parex banku, ir savdabīga līdzība ar tā paša gada rudens notikumiem ASV - laikā, ko dēvē par pasaules ekonomiskās krīzes apogejas sākumu. Toreizējais ASV finanšu ministrs Henrijs Polsons 2008.gada rudenī izdeva rīkojuma glābt finanšu apdrošināšanas kompāniju AIG, ieguldot tajā 85 miljardus amerikāņu nodokļu maksātāju dolāru.

Vēlāk atklātībā nāca fakts, ka lielākais ieguvējs no AIG glābšanas bija nevis valsts, kas pēc gada bija spiesta ieguldīt papildus vēl 100+ miljardus dolāru, bet gan ASV finanšu ministra Henrija Polsona bijusī darba vieta – Goldman Sachs, kuras vadītājs jeb CEO viņš bija līdz 2006.gadam.

Par interešu konfliktu Latvijā netiesā

Kopš Latvijas otrās neatkarības pirmsākumiem Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis ar bankas starpniecību ir sponsorējuši daudzas politiskās partijas, tai skaitā Godmaņa veco «Latvijas ceļu», partiju apvienību «Saskaņas centrs», arī partiju TB/LNNK. 20 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai baņķieru duets nodibinātu draudzīgas attiecības ar politiķiem no dažādām varas partijām. Politiķu pateicība par «draudzību» izpaužas dažādi, piemēram, Godmanis nekad nav strādājis Parex bankā, tomēr bijušie premjeri no «Latvijas ceļa» Valdis Birkavs un Andris Bērziņš ir bijuši ilggadēji algotņi Parex bankas valdēs.

ASV finanšu ministrs Polsona kungs nav ticis tiesāts, tāpat kā viņam līdzīgie, kuriem pārmet bezdarbību, nolaidību vai apzinātu kaitniecību. Latvija nav izņēmums – Šlesers gatavojas 5% barjeras lēcienam Saeimā; Šķēle atkal «aizgājis» no politikas, lai nebūtu jāatmaksā valstij nelikumīgi pārtērētais priekšvēlēšanu miljons; Godmanis ir EP deputāts; Lembergs cīnās par savu brīvību divu valstu tiesās; Kargins ar Krasovicki nav zaudējuši ne santīma, ne savas brīvības. Minētās personas ir tikai redzamākā daļa, aiz viņiem stāv un krīt simtiem lojālu vasaļu.

Vai mums ir jāpriecājas, ka Kargins nav premjera padomnieks, bet Krasovickis - Latvijas bankas prezidents? Nav arī iemesla sūkstīties, jo mūsu politbiznesmeņi, pieķerti melos, turpinās melot visu savu atlikušo mūžu.

Ja vien mēs viņus atbalstīsim 17.septembrī.

^{* - Mārtiņš Bičevskis ir Latvijas komercbanku asociācijas prezidents (no 2011. gada 11.marta)}