Nemieru dalībniekiem draud ar ātriem cietumsodiem un valsts atbalsta samazināšanu, taču premjera Deivida Kamerona vadītās Konservatīvās partijas solījumi sadusmo policiju un raisa šķelšanos valdības koalīcijā.
Anglija pēc grautiņiem pieprasa stingrību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Redzot Lielbritānijas iedzīvotāju niknumu par pagājušās nedēļas grautiņiem, Konservatīvās partijas vadītā koalīcija sola nesaudzēt nemierniekus un ātri panākt kārtību valstī, vajadzības gadījumā ar varu. Lai gan tiesneši aicina nesasteigt viņu lietu izskatīšanu, daudziem aizturētajiem jauniešiem, jo sevišķi pilngadīgajiem, jau ir piespriests cietumsods, un arī pārējie gatavojas drīzumā uzzināt likteni ārkārtas sēdēs.
Policija un liberāldemokrāti neapmierināti
Sākumā ar Deivida Kamerona valdības darbu galveno neapmierinātību pauda Londonas iedzīvotāji, bet pēc jaunākajām ziņām pret to iebilst arī galvaspilsētas policija, kuru aptaujās atbalsta arī vairums pilsētnieku, kā arī Konservatīvās partijas koalīcijas partneri liberāldemokrāti. Viņu partijas pārstāvis Saimons Hjūzs Guardian svētdienas laikrakstā Observer raksta, ka asa vēršanās pret nemieru dalībniekiem var tikai pasliktināt situāciju valstī. Viņaprāt, ilgtermiņa risinājums meklējams atbalstā nabadzīgajiem valsts iedzīvotājiem.
Londonas policija savukārt ir nemierā ar valdības kritiku par viņu „bailīgumu” nedēļas sākuma nemieros. Tās pārstāvji atgādina, ka galvenās amatpersonas grautiņus novēroja no droša attāluma, turklāt neilgi pirms tam bija samazinājušas likumsargu finansējumu. Policija arī iebilst bijušajam Ņujorkas un Losandželosas policijas priekšniekam Bilam Bratenam, kura palīdzību D. Kamerons lūdzis Londonas drošības problēmu atrisināšanā.
B. Bratens intervijā The Daily Telegraph sacīja, ka jaunajiem noziedzniekiem un bandu locekļiem būtu „jābaidās” no policijas, kurai jāparāda vara, lai atgūtu sabiedrības uzticību. Kā divus galvenos līdzekļus tā panākšanai B. Bratens minējis etniskās daudzveidības palielināšanu policijā un spēka lietošanu pret provokācijām.
Svētdien Lielbritānijas Policijas virsnieku asociācijas vadītājs Hjū Ords BBC B. Bratena plānu novērtēja kritiski, atsaucoties uz augsto noziedzību Ņujorkā: „Manuprāt, ja pilsētā ir 400 bandas, policija nav bijusi ļoti efektīva.” Tomēr pēdējos vakaros pat līdz šim mierīgajos Londonas mikrorajonos ir vērojams krietns policistu pieplūdums.
Jauniešus tiesā negribīgi
Londonā, Mančestrā un citviet jau ir sākusies nemieros aizturēto tiesāšana. 60% no ārkārtas sēdēs izskatītajām lietām apsūdzētajiem piespriests cietumsods, vidēji uz četriem mēnešiem. Pēc policijas ziņām lielais vairums aizturēto ir jauni vīrieši (vidējais vecums ir 22 gadi 9 mēneši) bez pastāvīga darba, un aptuveni puse no viņiem ir nepilngadīgi. Tikpat liela daļa arī ir iepriekš sodīti par dažādiem sīkiem pārkāpumiem.
„Ir svarīgi, lai iesaistītās personas nesteidzas un pārdomā situāciju pirms lēmumu pieņemšanas. To gan būs grūti panākt, ņemot vērā ziņas, ka valdība vēlas ātrus un redzamus sodus,” žurnālistiem sacīja likumpārkāpēju uzraugu arodbiedrības ģenerālsekretāra palīgs Harijs Flečers. Viņaprāt, „cēloņi ir dažādi”. „Darbojas gan alkatība, gan vienkārša iespēju izmantošana, gan apzināts vandalisms, gan spēcīga nepatika pret policiju,” preses konferencē sacīja H. Flečers
Iedzīvotāji pret izlaidību
Anglijā iedzīvotāji nemierniekus lielākoties uztver kā vienkāršus izlaidušos noziedzniekus, kuri izmantojuši varas vājumu savtīgiem mērķiem. Sākotnēji pavīdējusī imigrantu un rasu nemieru iespēja atkal ir noslīdējusi dibenplānā, vecākajiem londoniešiem aizrādot, ka grautiņi šā augusta sākumā ne mazākajā mērā nelīdzinās 1981. gada rasu nemieriem Brikstonas piepilsētā. The Guardian/ICM aptaujā tikai viens procents cilvēku notikušā cēloni meklēja etniskajā spriedzē. Tāpat kā privātās sarunās, arī aptaujā vairums runāja par vispārēju vērtību degradāciju un cieņas trūkumu sociālos pabalstus aktīvi izmantojošajās ģimenēs.
Stingrība tiek uzskatīta par tādu kā panaceju pret visām problēmām. Cilvēki tās trūkumu pārmet gan valdībai, gan ģimenēm, kuru dēļ esot izauguši veikalus izlaupoši pusaudži. Lielākā daļa vecāku sevi tomēr uzskata par „stingrākiem nekā vairums”, kas gan vairāk liecina par sabiedrības vērtībām, ne reālo situāciju, jo līdzīgi rezultāti ir visos pētījumos par pozitīvi vērtētām īpašībām.
Agrākās aptaujās Lielbritānijas jaunieši ir atklājušies kā ievērojami kārtīgāki un piezemētāki savos plānos par vidējo un vecāko paaudzi. Iespējams, tāpēc liela daļa pārmetumu tiek veltīta t.s. čavu subkultūrai – bieži nabadzīgiem un mazizglītotiem, taču spēku un dārgus statusa simbolus augstu vērtējošiem jauniešiem.