Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija (RP)) otrdien gaidāmajā valdības sēdē neatbalstīs smagos kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska izdošanu tiesāšanai ASV, jo nav pārliecības, ka notiesāšanas gadījumā viņš saņems, samērīgu sodu, pavēstīja ministra padomnieks Reinis Tukišs.
Pret Čalovska izdošanu ASV otrdien valdības sēdē balsos arī pārējie Reformu partijas ministri - vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, aģentūrai BNS pastāstīja izglītības un zinātnes ministra biroja vadītāja Anna Kononova.
Koalīcijā vienots viedoklis par Čalovska izdošanu tiesāšanai ASV nebija arī vakar pēc koalīcijas partiju kopīgās sēdes. Tai pat laikā premjers Valdis Dombrovskis («Vienotība») atzina, ka valdība otrdien tomēr skatīs jautājumu par Čalovska izdošanu tiesāšanai ASV.
«Viens no valsts pamatuzdevumiem ir gādāt par saviem cilvēkiem un nodrošināt, ka tiek ievērotas katra iedzīvotāja tiesības uz dzīvību, brīvību un cieņu. Tas ir ne tikai mans viedoklis, bet arī Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātais. Līdzās tam uzskatu, ka valsts uzdevums ir rūpēties, lai tās iedzīvotāji atbild par savas rīcības sekām, ja tie rīkojušies, pārkāpjot likumu. Un manā skatījumā atslēgas vārds šo abu principu attiecībā ir samērīgums,» savu nostāju skaidro Rinkēvičs, norādot, ja arī cilvēks ir pastrādājis noziegumu, sodam par to jābūt samērīgam.
Pret Čalovska izdošanu ministrs apņēmies balsot, jo viņam nav pārliecības, ka soda apjoms, kas viņam tiktu piespriests izdošanas gadījumā pēc sava smaguma būs pielīdzināms mūža ieslodzījumam. «Manā skatījumā šāds soda apmērs nav samērīgs, un līdz šim neviens nav spējis pārliecinoši kliedēt manas bažas, ka varētu būt citādi,» atzina ministrs.
Otrkārt, Rinkēvičs norādīja, ka viņam nav pārliecības, vai notiesāšanas gadījumā Čalovskim būs iespējas izciest sodu dzimtenē, kur ieslodzījumā būs jāpavada mazāk laika. Treškārt, pēc ministra domām, nav atbildēts jautājums, vai apsūdzētais Latvijas pilsonis iespējamo likuma pārkāpumu ir izdarījis Latvijas vai ASV teritorijā. «Ja Deniss Čalovskis ir izgatavojis vai pielāgojis izmantošanai neatļautu datorprogrammu, tad viņš to nevar būt izdarījis ASV, kur nekad nav atradies. Tāpat arī nav ziņu, ka Deniss Čalovskis minēto datorprogrammu būtu realizējis vai izplatījis ASV. Līdz ar to mani nepārliecina apsūdzības rakstā norādītā Denisa Čalovska saikne ar noziegumu, kas pastrādāts ASV teritorijā,» skaidroja ministrs.
Pēc Rinkēviča domām Čalovska krimināllieta, sadarbojoties ar ASV , ir jāizmeklē Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, mēģinot iegūt kriminālprocesa materiālus, kas attiecas uz Denisam Čalovskim uzrādīto apsūdzību daļu. «Tikai šādā veidā mūsu tiesībsargājošās institūcijas var audzēt savu kompetenci un ekspertīzi, izmeklējot sarežģītus virtuālajā vidē veiktus likuma pārkāpumus. Ja cilvēks Latvijā ir veicis likuma pārkāpumu, tad Latvijā arī šī lieta jāizmeklē, un Latvijas tiesas priekšā tā jāiztiesā,» viņš sacīja.
Visbeidzot lēmumu neatbalstīt Čalovska izdošanu ministrs pieņēmis, pastāv bažas, ka vairāk nekā 60 gadu ilgs cietumsods, kas draud apsūdzētajam, ir atzīstama par cietsirdīgu izturēšanos un ir pretrunā ar Satversmi, turklāt būtu arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpums, kuru apstrīdot Čalovskis vēlāk varētu griezties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. «Būtu nepareizi un bezatbildīgi pieņemt lēmumu par izdošanu, pastāvot lielai varbūtībai, ka tas tiks atzīts par prettiesisku, turklāt rezultātā Latvijai būs jāizmaksā kompensācija no valsts budžeta,» uzsvēra ministrs.
Rinkēvičs arī atgādināja, ka divas Eiropas valsts pēdējā laikā jau ir noraidījušas ASV izdošanas pieprasījumus, kā iemeslus minot iepriekš uzskaitītos iemeslus.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka neraugoties uz jautājumu par Čalovska izdošanu, Latvijas ārpolitikas pamatā būs tālāka partnerības stiprināšana ar ASV.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka valdība uz laiku atlika lemšanu par Čalovska izdošanu tiesāšanai ASV, jo Ārlietu ministrija (ĀM) nav saskaņojusi jautājumu par izdošanu.
Čalovski un citus hakerus ASV apsūdz par to, ka viņš ar datorvīrusu «Gozi» inficējis vairāk nekā vienu miljonu datoru pasaulē. Izmantojot radīto vīrusu, iegūta informācija, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā. Inficēto datoru vidū ir arī 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoru.
Čalovskis tika aizturēts Rīgā pērn decembrī.
Abi pārējie apsūdzētie ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.
Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu «Gozi», inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 tūkstoši datoru ASV. To vidū inficēti arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datoru. Izmantojot šo vīrusu, iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāva ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.
Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čalovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.
Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.
