Lietuva iesniegusi notu Krievijas vēstniekam Viļņā, atbildot uz Krievijas amatpersonu komentāriem par Austrijas atteikumu izdot aizdomās par līdzdalību 1991.gada 13.janvāra asiņainajos notikumos pie Viļņas televīzijas torņa apsūdzēto bijušo PSRS Valsts Drošības komitejas (VDK) darbinieku Mihailu Golovatovu, ceturtdien paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis.
"Vakar ārlietu viceministram tika dots rīkojums tikties ar Krievijas vēstnieku Lietuvā un iesniegt Lietuvas Ārlietu ministrijas notu. Tas arī tika izdarīts," ziņu portāla "Delfi.lt" konferencē teica Ažubalis.
"Notā paustas bažas par negodīgajiem un apvainojošajiem izteikumiem, kas publicēti Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā. Tāpat notā lūgts paskaidrot aizdomas par Krievijas ietekmi uz Austrijas amatpersonām saistībā ar aizdomās turētā atbrīvošanu," klāstīja Lietuvas ārlietu ministrs.
Zalcburgas mērs atvainojas Lietuvai par Golovatova atbrīvošanu
Viļņas sadraudzības pilsētas Zalzburgas mērs Hains Šadens atvainojies Lietuvai par Austrijas varasiestāžu lēmumu atbrīvot saistībā ar Viļņas 1991.gada 13.janvāra slaktiņu apsūdzēto Krievijas pilsoni, bijušo padomju drošības spēku vienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu.
"Austrijas atbildīgo iestāžu lēmums neizmantot aizturēšanas laika termiņu saskaņā ar starptautisko aresta orderi apcietinātajam VDK virsniekam un, aizbildinoties ar formālu likuma normu, ļaut viņam aizbraukt ir vairāk nekā nožēlojams," teikts Šadena nosūtītajā vēstulē Viļņas kolēģim Artūram Zuokam.
Zalcburgas mērs pauž sapratni par Viļņas un Lietuvas iedzīvotāju neapmierinātību un pauž nožēlu par Austrijas likumsargu sasteigto lēmumu, vēsta Austrijas laikraksts "Salzburger Nachrichten". Viļņa un Zalcburga par sadraudzības pilsētām kļuva 1989.gadā.
Austrija atbrīvo Golovatovu; pēdējais aizbēg uz Krieviju
Jau vēstīts, ka otrdien Krievijas ĀM interneta vietnē tika ievietots Krievijas vēstnieka Austrijā Sergeja Ņečajeva paziņojums, kurā viņš raksta, ka Krievija neesot izdarījusi politisku spiedienu uz Austrijas varas iestādēm, lai panāktu Golovatova atbrīvošanu drīz pēc aizturēšanas Vīnes lidostā.
"Izskatot šo pēc būtības uz izdomājumiem balstīto orderi, Austrijas tiesībsargājošās institūcijas parādīja augstu profesionalitāti un bezpersoniskumu, neļaujot Austriju ievilkt netīrās politiskajās intrigās, kuras pin trešo valstu politiķi, kuriem nav sirdsapziņas un kas vēlas iegūt kapitālu, noslēdzot rēķinus ar savu vēsturi," teikts Ņečajeva paziņojumā, kas publicēts Krievijas ĀM mājaslapā.
Komentējot izteikumus, ka Krievija uz Vīni izdarīja politisku spiedienu, vēstnieks uzsvēra, ka "Krievija principā neizmanto tamlīdzīgas metodes, vēl jo vairāk, ja runa ir par mums draudzīgu valsti".
"Austrijas kolēģi vadās tikai pēc likumiem atšķirībā no Lietuvas kolēģiem, kas līdz ar tiesiskām svirām izmanto arī politiskos kanālus, līdz iejaucas pat ārlietu ministrs," norādīja Krievijas vēstnieks Austrijā, piebilstot, ka "ir acīmredzami, ka Lietuvai vēl priekšā tāls ceļš, lai sasniegtu "vecās Eiropas", konkrēti Austrijas, tiesiskās kultūras līmeni".
Tikšanās laikā ar Lietuvas ārlietu viceministru Ēvaldu Ignataviču Krievijas vēstnieks Viļņā Vladimirs Čhikvadze apstiprināja, ka Krievijas vēstnieka Austrijā intervija publicēta pareizi.
"Runājot par Krievijas lomu šajā stāstā, mēs apkopojam informāciju, tādēļ nebūtu gudri oficiāli paziņot, ko jau esam ieguvuši," teica Ažubalis.
Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumu laikā Viļņā komandēja specvienības "Alfa" grupu, 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr 16.jūlijā kļuva zināms, ka viņš jau atgriezies Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.
Šāda rīcība saniknojusi Lietuvu. Lietuva pirmdien iesniedza Austrijas vēstniecībai diplomātisko notu. Uz konsultācijām atsaukts Lietuvas vēstnieks Austrijā Ģiedris Puodžūns, bet Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Austrijas Tieslietu ministrijai vēstuli, kurā lūdz paskaidrot Golovatova atbrīvošanas iemeslus.
Otrdien saistībā ar šo notikumu notu Austrijai iesniedza arī Latvija, bet visu trīs Baltijas valstu ārlietu ministri nosūtīja protesta vēstuli ES tieslietu komisārei Vivianai Redingai.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.
Pagājušajā gadā Lietuvas Ģenerālprokuratūra pārkvalificēja 23 personām, to vidū vairākums ir Krievijas pilsoņi un divi - Baltkrievijas pilsoņi, izvirzītās apsūdzības 1991.gada 13.janvārī izdarītajos noziegumos par apsūdzībām kara noziegumos. Tādā veidā Ģenerālprokuratūra panākusi, ka uz apsūdzētajiem vairs neattiecas lietas noilgums. Lietuva arī izsludinājusi aizdomās turamo meklēšanu Eiropas Savienībā, un viņu aizturēšanai izdoti ES orderi.
