Pirms stažēšanās EP Elīna strādāja Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā. Paralēli arī studēja - bakalaura izglītību starptautiskajās attiecībās ieguva Rīgas Stradiņa universitātē, bet pirms mēneša pabeidza Latvijas universitātes maģistrantūru politikas zinātnes programmā.

- Ko īsti nozīmē stažieres darbs EP? Vai un ar ko tas atšķiras no parastā darba un brīvprātīgo darba?

Vispirms es gribētu precizēt, ka pastāv vairākas iespējas stažēties EP. Pirmkārt, tā ir apmaksātā stažēšanās programma, kurai es arī pieteicos. Šāda stažēšanās paredz, ka

stažierim ir pilna laika darbs un konkrēti pienākumi,

viņš ir pilnīgi iesaistīts darba procesā. Šāda stažēšanās ilgst piecus mēnešus. Pieteikties var tikai tie pretendenti, kuriem jau ir iegūts bakalaura grāds. Apmaksātās programmas stažieri var strādāt Briselē, Strasbūrā un Luksemburgā vai arī EP Informācijas birojos dalībvalstīs. Es stažējos EP Informācijas birojā Rīgā.

Otrkārt, ir neapmaksātā stažēšanās, kur stipendija nav paredzēta, taču stažieris arī strādā pilnu laiku. Šādas stažēšanās termiņš ir līdz četriem mēnešiem.

Treškārt, specializētās prakses iespējas ir paredzētas tulkiem, žurnālistiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Visām iepriekšminētajām stažēšanās programmām ir centralizēti jāpiesakās EP mājaslapā.

EP Informācijas birojs piedāvā iespēju iziet arī īstermiņa praksi viena, divu mēnešu garumā, lai iepazītu biroja ikdienu un arī palīdzētu mūsu aktivitātēs. Parasti šo iespēju izmanto studenti, jo praksi var apvienot ar studijām, iepriekš sarunājot grafiku - šo praksi varētu pielīdzināt brīvprātīgajam darbam.

Galvenā atšķirība no parastā darba ir tāda, ka

stažēšanās ir terminēta un tā neparedz iekārtošanu darbā pēc termiņa beigām.

Turklāt ne visas stažēšanās programmas paredz stipendiju.

- Kādi ir tavi pienākumi?

Birojā paralēli tiek strādāts ar vairākām lietām, tāpēc arī savas stažēšanās laikā gribēju pamēģināt pēc iespējas vairāk. Viens no pienākumiem ir parlamenta preses relīžu tulkošana, kas ir lieliska iespēja gan pilnveidot angļu valodas zināšanas ES terminoloģijā, gan būt informētai par parlamenta dienaskārtību.

Kad sāku tulkot, biju pārsteigta par to, cik sadzīviski ir tie jautājumi, par kuriem lemj parlaments, - pārtikas marķējums, mobilo sakaru pakalpojumi, pirkumi internetā, ceļošanas noteikumi.

Vēl es gatavoju EP jaunumu elektronisko versiju, kuru mēs sūtām visiem interesentiem, kā arī palīdzu ar plenārsesijas pārskata gatavošanu, kurā tiek apkopota informācija par to, kuri mediji ir ziņojuši par parlamenta aktuālitātēm.

Pavasarī EP Informācijas birojs uzņēma vairākas skolēnu un studentu grupas, kurām es stāstīju par parlamentu, stažēšanās iespējām, EP rīkotajiem konkursiem Euroscola un Kārļa Lielā balva jaunatnei, kas arī bija viens no maniem pienākumiem.

Aktīvi piedalījos tādu biroja pasākumu plānošanā un organizēšana kā seminārs par brīvprātīgā darba iespējām jauniešiem politikas jomā, Ziemeļvalstu un Baltijas jaunatnes forums Narvā, ES Dārza svētki Vērmanes dārzā, trīs erudīcijas konkursi Eiropas nedēļas ietvaros.

Arī palīdzēju kārtot dokumentus - atskaites par biroja aktivitātēm un iepirkuma procedūras. Vēl strādāju ar biroja profiliem Facebook un Twitter.

- Kā tu nokļuvi līdz šim darbam?

Par iespēju pieteikties praksei Eiropas institūcijās uzzināju jau 1.studiju gadā. Kā es jau minēju, pieteikšanās praksei notiek centralizēti - parlamenta mājaslapā ir jāaizpilda anketa, kur jānorāda personas dati, izglītība, darba pieredze, valodu zināšanas, motivācija, kā arī tā cilvēka vārds, kurš apstiprināšanas gadījumā uzrakstīs rekomendācijas vēstuli. Pildot anketu, var norādīt trīs prioritārās tēmas, ar kurām vēlies strādāt, kā arī pilsētu - Strasbūru, Briseli vai Luksemburgu. Ja ir attiecīgās valsts zināšanas, vai pieteikties stažēšanai EP Informācijas birojā kādā no ES dalībvalstīm.

Pēc diviem mēnešiem es saņēmu elektronisko apstiprinājumu, tad vajadzēja sūtīt pa pastu izglītības dokumentu kopijas un rekomendācijas vēstuli. Vēl pēc mēneša pa pastu saņēmu apstiprinājumu tam, ka visi dokumenti ir kārtībā un ar 1.martu var sākt stažēšanos.

- Kāpēc to izvēlējies?

Pieteikšanās brīdī man bija darbs, taču es gribēju pamēģināt ko jaunu. Stažēšanos EP Informācijas birojā es uztvēru kā iespēju pastrādāt jaunā vidē, kā soli uz priekšu, jo tā ir jauna pieredze, jaunas zināšanas un jaunas iespējas.

- Kas ir interesantākais šai darbā?

Man patīk iespēja pastāvīgi gūt jaunu informāciju un pilnveidot gan angļu valodas zināšanas, gan zināšanas par parlamentu un ES kopumā. Turklāt šeit var redzēt sava darba rezultātus, proti, visu procesu no idejas līdz tās īstenošanai, piemēram, organizējot pasākumus. Man liekas

interesanti, ka jāprot strādāt gan komandā, gan patstāvīgi.

- Kādi ir tā lielākie plusi un mīnusi?

Kā es jau minēju, plusi ir vairāki - šeit ir atbalstāma iniciatīva, ir iespēja pilnveidot valodu zināšanas, komunikācijas prasmes, gūt padziļinātas zināšanas un izpratni par parlamenta un ES darbību. Tā arī ir iespēja dibināt jaunus kontaktus, jo stažēšanās birojā paredz sadarbību ar partnerorganizācijām - valsts pārvaldes iestādēm, medijiem, nevalstiskajām organizācijām u.c.

Kā vienīgo trūkumu es varētu minēt to, ka pēc prakses beigām stažierim nav paredzēta iespēja turpināt darbu parlamentā.

- Ko tu uzskati par savu lielāko ieguvumu, strādājot šai darbā?

Lielākais ieguvums ir pieredze - šo piecu mēnešu laikā man bija iespēja redzēt, kā notiek darbs parlamentā un birojā, un pašai aktīvi piedalīties tajā. Tā ir iespēja vērot, kā viss notiek dzīvē.

- Kāda ir samaksa par šo darbu? Vai ir kādas kompensācijas?

Stipendijas apmērs katrā valstī atšķiras. Tas ir atkarīgs no cenu līmeņa konkrētajā dalībvalstī. Katru gadu šī summa tiek pārskatīta. Šogad tie ir 890 eiro (bruto). Jāpiebilst, ka visas nodokļu saistības ir jākārto pašam stažierim, jo ES nav vienotas nodokļu likmes. Tāpēc pirms stažēšanās ir jānokārto šie jautājumi VIDā.

- Kur tu dzīvo šā darba laikā? Briselē, Strasbūrā, Rīgā? Kādi ir dzīves praktiskie apstākļi?

Tā kā es stažējos EP Informācijas birojā Rīgā, te arī dzīvoju. Taču stažierim vienu reizi piecu mēnešu laikā ir paredzēta iespēja aizbraukt uz plenārsesiju - pēc izvēles uz Briseli vai Strasbūru. Es šo iespēju izmantoju jūlija sākumā. Ceļa izdevumi tiek apmaksāti, ir paredzēta arī dienas nauda.

- Cik ilgi tu jau esi stažiere EP un cik ilgi būtu gatava šo darbu veikt?

Mana stažēšanās sākās 1.martā un beigsies 31.jūlijā. Kā darba vieta man birojs ļoti patīk, un,

ja būtu iespēja, labprāt paliktu te strādāt kā pastāvīgais darbinieks.

- Kādas ir turpmākās iespējas pēc pieredzes iegūšanas EP stažieres darbā?

Jau minēju, ka pēc stažēšanās beigām stažierim pašam ir jāmeklē darbs, taču, manuprāt, stažēšanās parlamentā ir nozīmīgs ieraksts CV. Stažēšanās laikā es ieguvu dziļākas zināšanas par ES, parlamentu, komunikāciju, iepazinu daudz jauku cilvēku, kā arī labāk sapratu, ko gribu darīt tālāk.

- Cik daudz stažieru EP vispār ir? Ko dara citi tavi kolēģi?

Vienlaicīgi Parlaments uzņem ap 250 stažieru. Runājot par skaitļiem, 2009.gadā tika saņemts 9071 pieteikums, no kuriem apmaksātās stažēšanās programmas ietvaros tika apstiprināti 368 pretendenti, bet neapmaksātās – 139. Jāņem vērā, ka gada laikā atlase notiek divas reizes.

Runājot par biroju, mēs te esam dažādi stažieri. Man ir apmaksāta stažēšanās programma, maijā mums pievienojās stažieris no Francijas, kurš pieteicās neapmaksātai programmai, turklāt katru mēnesi nāk īstermiņa stažieri - universitāšu studenti. Citi stažieri palīdz gatavot preses apskatus, arī pasākumus organizēt. Mēs te visi darām tos darbus, kuri konkrētajā brīdī ir jāizdara - vai tā būtu relīzes sagatavošana vai palīdzība ar iepirkuma dokumentu sagatavošanu.

- Vai pazīsti vēl kādu latvieti, kas ir stažiere?

Strasbūrā iepazinos ar stažieri no Latvijas, kura pieteicās kopā ar mani, bet tika nosūtīta darbam uz Briseli. Pazīstu arī vairākus cilvēkus, kuri stažējās birojā agrāk.

- Kādi ir priekšnoteikumi, piemēram, valodu prasmes, lai šo darbu darītu?

Protams, ir jābūt valodu zināšanām -

bez angļu valodas te nevar iztikt.

Vēlams zināt arī franču valodu, bet tas vairāk attiecas uz stažieriem, kuri brauc tieši uz Parlamentu. Ir labi, ja ir priekšzināšanas par Eiropas Savienību, tas palīdz ātrāk iesaistīties darbā. Jābūt arī labām komunikācijas spējām un prasmei strādāt gan patstāvīgi, gan komandā. Man noderēja arī prasmes darbā ar datoru. Taču svarīgākais, manuprāt, ir motivācija. Ja stažierim tiešām interesē iepazīt šo vidi un uzzināt pēc iespējas vairāk, tad viss izdosies.

- Vai ir kāds vecuma ierobežojums, lai šo darbu strādātu?

Vienīgais vecuma ierobežojums - prakses sākšanas brīdī pretendentam ir jābūt sasniegušam 18 gadu vecumu.

- Ko tu ieteiktu citiem latviešiem, kas domā par šo darbu?

Pirmkārt, sekojiet līdzi termiņiem - pieteikšanās tiek organizēta divas reizes gadā. Nākamais pieteikšanās termiņš sāksies jau pēc mēneša - 15.augustā. Otrkārt, jātic, ka tas ir iespējams - pagājušajā gadā kopā mēs bijām astoņi pretendenti no Latvijas, divi cilvēki tika atlasīti. Manuprāt, tas ir neliels konkurss uz šāda līmeņa vakanci.

Treškārt, lai pieteiktos, izglītības jomai nav nozīmes, proti, ir jābūt bakalaura diplomam, bet specializācija var būt dažāda: ekonomists, starptautisko attiecību speciālists, jurists, komunikāciju speciālists utt. Un, ceturtkārt,

laikus padomājiet par cilvēku, kurš varētu uzrakstīt jums rekomendācijas vēstuli

apstiprināšanas gadījumā.

- Kā pieteikties šim darbam?

Vispirms ir jāizvēlas prakses veids, tad jāaizpilda attiecīga anketa, kura elektroniski jāiesniedz. Pēc 1,5-2 mēnešiem uz e-pastu pretendents saņem paziņojumu, vai tika apstiprināts. Ja atbilde ir pozitīva, tad mēneša laikā pa pastu ir jānosūta izglītību apliecinošo dokumentu kopijas, aizpildīta un parakstīta anketa un parakstīta rekomendācijas vēstule.

Pēc tam mēneša laikā dokumenti tiek pārbaudīti, ja viss ir kārtībā, tad pretendents pa pastu saņem gala apstiprinājumu un sīkāku informāciju par prakses norisi.