Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9852403t1h2322.jpg)
Aizraujošās un piedzīvojumu pilnās vasaras nometnes bērniem ir lielisks veids, kā iepazīties ar jauniem draugiem un izzināt sevi, apgūt jaunas zināšanas un prasmes, iespēja attīstīt atbildības sajūtu, emocionālo inteliģenci un toleranci. Tik gudriem vārdiem un daiļrunīgi nometņu daudzveidību reklamē to rīkotāji.
Jāatzīst, ka nometnes ir laba vieta, kur bērnam pavadīt vismaz vienu nedēļu skolas brīvlaikā. Taču ir viens "bet" tās ir nometņu izmaksas.
Patiesības labad gan jāatzīst, ja nebūtu pieprasījuma, tad nebūtu piedāvājuma. Papētot nometņu piedāvājumu Latvijā, redzams, ka līdz vasaras beigām ir nokomplektētas nometņu grupas, kurās bērniem piedāvā ne tikai izklaidi, bet valodu mācīšanos, pilnas ir arī tās grupas, kur bērnus nodarbina ar to, kas viņus interesē sporta nodarbības, dejošana, mūzika.
Ir dienas un diennakts nometnes. Atšķiras arī to ilgums – no pāris dienām līdz nedēļai. Diennakts nedēļas nometne vecākiem maksās vairāk par 100 latiem. Dārgāko piedāvājumu uzmeklēju par 139 latiem. Par šo summu desmitgadniekam nodrošināta nedēļu ilga atpūta un izklaide pie jūras, izdzīvojot “Krēsla” grāmatu varoņu piedzīvojumus un Harija Potera burvju stāstus.
“Druva” jautāja mūspuses cilvēkiem, kur vasaras pavada viņu bērni. Biežākā atbilde bija laukos pie vecvecākiem.
“Esmu atvaļinājumā un laiku pavadām kopā. Man ir divi bērni pirmklasnieks un 11 gadus veca meita. Par nometnēm neesam domājuši,” sacīja Sigita Zariņa, bet Liepā satiktā divu meitu māmiņa Oksana Jēkabsone sacīja, ka atpūšoties kopā ar jaunāko meitiņu. “Braucam uz Raiskuma ezeru, uz jūru.” Četrgadnieka mamma Gunita stāstīja, ka puika vēl mazs, tāpēc visdrošāk un labāk jūtas, kad abi kopā, bet, tā kā dzīve piespiež pašai strādāt algotu darbu, tad ne tikai vasarās visvairāk laika Daniels pavada pie vecmāmiņas.
“Esam braukuši uz Cēsīm, gulbjus barojuši, kāpuši baznīcas tornī. Mājās Danielam ir pienākums pabarot trusīšus un tad kopā ar omi doties uz pļavu, lasīt pelašķus,” sacīja Gunita un pauda pārliecību, ka bērniem ir svarīgi reizi no reizes mainīt vidi un neturēties tikai pie mammas brunčiem, bet, vai Daniels kādreiz dosies uz vasaras nometni, mamma vēl nebija domājusi. Vairāki vecāki atzina, ka šovasar vairāk par iespēju laiku pavadīt ārpus mājas, bērni meklējuši iespēju strādāt un paši pelnīt naudiņu.
“Mans dēls lasa mellenes. Šodien otro dienu mežā. Apņemšanās ogot arī tāpēc, ka pašam gribas naudu tēriņiem čipsiem, kolai,” sacīja Marina, bet vecmāmiņa Zinaīda piebilda: “Kopā ar mazbērniem ejam tirgoties. Sākām ar maijpuķītēm, tad meža zemenes, tagad mellenes. Saku, ka jāstrādā, lai būtu naudiņa skolas lietām. Atpūsties jau tāpat paspēj, skraida ārā līdz vēlam vakaram.”
Daudzi bērni strādā arī novadu pašvaldībās, sakopjot apkārtni, izmantojot iespēju saņemt dzīvē pirmo darba algu.
Vēl “Druva” noskaidroja, ka Cēsu un novadu bērniem šajā vasarā bezmaksas nometnes piedāvā arī baznīcu draudzes. Armīna mamma Ingrīda Kokinberga stāstīja, ka Armīns, kuram ļoti patīk viss jaunais, bet diemžēl ikdiena paiet ratiņkrēslā, nesen atgriezies no bezmaksas nometnes, ko piedāvājusi kāda no draudzēm. Ikgadējas bijušajā Cēsu rajonā ir arī nometnes bērniem invalīdiem, ko sarūpē Latvijas Sarkanā Krusta organizācija. Interešu nometnes notiek arī pašdarbības kolektīviem.
Sarunā Drabešu internātpamatskolā “Druva” noskaidroja pedagogu viedokli, ka ļoti nepieciešams kādu laiku vasarā pavadīt ārpus ierastās vides būtu bērniem, kuriem ģimenēs sadzīves apstākļi ir ļoti smagi. Taču, ja novadu pašvaldības, sociālie dienesti nerod iespēju šādu atpūtas vietu atrast, tad daudzi vecāki līdz šādai nepieciešamībai pat neaizdomājas un, protams, ģimenēm nav līdzekļu, lai par nometni maksātu.