Galvenais, ar ko bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers atšķīrās no saviem priekšgājējiem un daudziem citu valstu prezidentiem, bija apstāklis, ka "viņa politiku, pozīciju, viedokli, darbības un uzvedību bieži vien ļoti izšķiroši noteica viņa dzīvesbiedre Lilita Zatlere".
Šādu viedokli šodien preses konferencē pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"). Līdzīgs Zatleram šajā ziņā bijis vēl arī bijušais Padomju Savienības prezidents Mihails Gorbačovs, piebilda Lembergs.
Arī lēmumā atlaist Saeimu liela ietekme bijusi Lilitai Zatlerei
"Tas, ko stāsta, sākot ar celtniekiem, apsardzi un mājkalpotājiem, brīžiem tas ir bijis vairāk nekā nožēlojami," sacīja Lembergs. Viņaprāt, esot pamats uzskatīt, ka Zatlera rosinājumā atlaist Saeimu izšķiroša nozīme bijusi Lilitas Zatleres lēmumam.
Lembergs norādīja, ka Zatlera darbību Valsts prezidenta amatā varot iedalīt trīs posmos.
"Pirmais posms ir līdz brīdim, kad viņš Ņujorkas dzīvoklī apmeklēja [miljardieri] Džordžu Sorosu. Līdz tam brīdim viņš centās būt neatkarīgs, patstāvīgs prezidents - tajā izpratnē par šo amatu un tiem uzdevumiem, kādi viņam jāveic un ko noteica viņa dzīvesbiedre Lilita," sacīja Lembergs.
Pakļaušanās "sorosiešiem" nodrošinot pozitīvu informatīvo telpu
"Pēc šīs tikšanās viņš, pareizāk sakot - Lilita, pieņēma lēmumu, - lai gūtu pozitīvu informatīvo telpu kā Latvijā, tā ārzemēs, vajag pakļauties "sorosistu" organizāciju diktātam un maksimāli iztapt viņu prasībām. Tie, kuri Zatlera administrācijā nepakļāvās šādai pieejai, tika attiecīgi nomainīti," uzskata Lembergs.
Trešais posms Zatlera prezidentūrā esot priekšvēlēšanu posms, kas sācies pērnā gada jūlijā, "kad Zatlera darbība jau tika pakļauta mērķim tikt pārvēlētam uz atkārtotu periodu 2011.gada jūnijā".
"Šis ierosinājums atlaist Saeimu ir viennozīmīgi saistīts ar faktu, ka radās draudi, ka viņš var netikt pārvēlēts, kas nebija pieņemams ne viņam personīgi, ne arī "sorosistiem". Viņš arī nekļūdījās un netika pārvēlēts, bet ieguva politisku kapitālu, ko droši vien centīsies izmantot savās savtīgajās interesēs," norādīja Ventspils mērs.
Zatlera aktivitātes savulaik tikai vēl vairāk padziļinājušas krīzi
Valstij neesot paveicies, ka brīdī, kad notika pāreja no ļoti straujas attīstības uz stagnāciju un regresu tautsaimniecībā, Valsts prezidents, kā izteicās Lembergs, "bija absolūti neizglītots jautājumos, kas skar valsts pārvaldi, tautsaimniecību". Labāk būtu bijis, ja Zatlers šajos procesos nebūtu piedalījies, uzskata Lembergs: "Bet viņš centās 2009.gadā maisīties šajos procesos, kas vēl vairāk sarežģīja tautsaimniecības situāciju un padziļināja krīzi valstī".
Lembergs minēja vēl vairākus negatīvus Zatlera darbību raksturojošus piemērus, bet vienā jautājumā veltīja viņam atzinīgus vārdus.
"Pozitīvi ir tas, ka, lai arī arī ar novēlošanos, bet tomēr notika Latvijas prezidenta vizīte Maskavā. Tikšanās ar [Krievijas prezidentu Dmitriju] Medvedevu un [Krievijas premjerministru Vladimiru] Putinu bija pozitīvas, un arī šodien mēs vēl jūtam šīs Zatlera vizītes pozitīvos rezultātus. Ja es teiktu kaut ko citu, tas vienkārši neatbilstu patiesībai," atzina Lembergs.
"Visa Zatlera prezidenta darbība apliecināja, ka nedrīkst vēlēt gadījuma cilvēkus par pirmo personu valstī pēc principa "varbūt noveiksies". Vajag vēlēt tādus, kuriem ir atbilstoša izglītība, pieredze, zināšanas un rakstura īpašības, kas ir vajadzīgas valsts pirmajai amatpersonai," rezumēja Ventspils mērs.
