/nginx/o/2018/07/16/9867717t1h9d7c.jpg)
Mājsaimniecību labklājība pēdējo mēnešu laikā ir pasliktinājusies- iedzīvotāji taupa uz pārtikas produktu, saimniecības preču un medikamentu iegādes rēķina. Šādus secinājumus izdarījuši centrālās statistika pārvaldes pētnieki, apkopojot mājsaimniecību apsekojumā gūtos statistiskos rezultātus. Tajā pašā laikā pārtikas cenas Latvijā pieaug.
"Druva" vairākiem Cēsīs uz ielas satiktiem iedzīvotājiem jautāja, kā viņi taupa līdzekļus, lai pietiktu vismaz nepieciešamākajam.
"Maijā, jūnijā jau dzīvot ir vieglāk, jo nav augstā komunālo maksājumu rēķina. Parādā par dzīvokli neesmu palikusi, tāpēc vasaru iztikšu. Neko lieku iegādāties neatļaujos, un man tie gadi, kad vairs nevajag. Kad ciemos atbrauc mazbērni, tad vairāk patērējos. Mazbērniem netaupu," sacīja pensionāre Brigita Zuika. Jaunā māmiņa Elīna Eglīte sacīja: "Es un vīrs ēšanai tērējam samērā maz, jo vecākiem laukos ir saimniecība. Ja nerēķināt benzīna cenu, cik sanāk iztērēt aizbraucot, tad paši pērkam vien maizi, kefīru, kādreiz krējumu. Visvairāk naudiņas iztērējam bērniem- lielākajam skolas precēm, mazajam nepieciešama bērnu pārtika, kas ir ļoti dārga. Vai īpaši taupām? Man liekas, ka ne, jo naudas ir tik, cik ir, un visa iziet maksājumiem un ikdienas sīkām vajadzībām." Pārtikas preču veikalā "Druva" satika Ivanu. "Šodien sapirku daudz, jo līdz svētkiem uz Cēsīm otrreiz neatbraukšu. Pilsētā šašliks, alus, šņabis maksā lētāk, tāpēc nopirku vairāk. Jā, līgoju Jāņus kopā ar latviešiem un visus cienāju," lepni sacīja Ivans no Amatas novada, bet piebilda, ka pašam darba nav, iztiek no mātes pensijas un sievas ienākumiem. "Ikdienā pērkam tikai pārtiku, par elektrību samaksājam," noteica Ivans.
Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ir ļoti zema, un tas ir viens no iemesliem, kas neļauj pārtikas cenām kāpt vēl vairāk, tā intervijā laikrakstam "Diena" atzinusi Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe un piebildusi, ka patiesībā pārtikas cenu kāpumam jau nav robežu, bet cenas ražotāji un tirgotāji var atļauties pielikt tikmēr, kamēr pircēji var atļauties produktus iegādāties.
Ražotāji un tirgotāji arī zina, ka pircēji izvēlas arvien lētākas preces, mazāk pērk gaļu un gaļas izstrādājumus, sieru. Iedzīvotāji citur Latvijā bijuši skaudrāki par cēsniekiem, vērtējot savu pašreizējo labklājības līmeni.
Atgriežoties pie Centrālas statistikas pārvaldes veiktā pētījuma rezultātiem, kā galvenos labklājības pasliktināšanās iemeslus mājsaimniecības nosaukušas pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču cenu kāpumu, darba algu samazināšanos vai bezdarbu.
Cilvēki atklāti stāstījuši, ka jau ilgāku laiku atlikuši jauna apģērba, apavu iegādi, daudzviet taupījuši uz pārtikas iegādes rēķina, nav gājuši pie ārsta, zobārsta, nav pirkuši ārsta izrakstītos medikamentus. Iedzīvotāji nav slēpuši, ka palikuši parādā pašvaldībām par komunālajiem maksājumiem un īri, šādi pērn un arī šogad rīkojušies arī cēsnieki. Kādā sarunā ar "Druvu" jauna sieviete, kura viena audzina divus bērnudārza vecuma bērnus, sacīja: "Man ir svarīgi, lai bērni ir paēduši, apmeklē bērnudārzu, turas pie veselības. Par komunālajiem maksājumiem maksāju tik, cik katru mēnesi varu atļauties. Esam trūcīgo personu statusā un pašvaldība mūs atbalsta, bet tomēr pietrūkst pat elementārām lietām."
Tas ir vēl viens trūkuma analīzes aspekts. Latvijā gandrīz sestā daļa mājsaimniecību lūgušas un saņēmušas atbalstu vietējās pašvaldībās.
Lai arī izskan ziņas, ka Latvija rāpjas laukā no krīzes un ekonomika attīstās, pieaug iekšējā kopprodukta rādītāji, iedzīvotāji atzīst, ka uz savas ādas šos uzlabojumus sajutis retais. Pašvaldībās joprojām piesakās personas, kuras atbilst un iegūst trūcīgo ģimeņu statusu.
"Nevaru teikt, ka šie rādītāji pašlaik būtiski izmainās, bet nav arī optimistiskās ziņas, ka trūcīgo skaits ietu mazumā. Vasarās iedzīvotājiem ar iztikšanu vienmēr bijis nedaudz vieglāk, jo atspaids ēšanā uzņēmīgajiem ir dārzos izaudzētie dārzeņi, ogas. Citi uzņēmīgie cilvēki drīz dosies pēc meža labumiem, daudzi arī salasīto realizēs," novērojumos dalījās Cēsu novada sociālā dienesta speciāliste Laine Zālīte.