Diētu labirintos

Skaistums

Dzenoties pēc diētas

Līdz ar veselīga dzīvesveida ienākšanu modē dietologi ir pārvērtušies par īstām zvaigznēm. Viņus pazīst uz ielas, ielūdz uz saviesīgiem vakariem un televīzijas šoviem. Par dietoloģijas jautājumiem sākuši interesēties pat tie, kam lieko kilogramu nekad īsti nav bijis. Un ne jau tādēļ, lai nokristos svarā, bet gan lai kļūtu veselāki, skaistāki un pēc iespējas ilgāk saglabātu jaunību.

Bet tie, kam ir liekie kilogrami, sāka aizdomāties, kā zaudēt svaru bez īpaša kaitējuma veselībai, lai nebūtu tā, ka pēc tam sirgtu ar avitaminozi, mazasinību, anoreksiju, bulīmiju un vēl citām kaitēm. Kāds ir aizrāvies ar veģetārismu un kategoriski atteicies no gaļas lietošanas uzturā. Ir tādi īpaši advancētie, kas sākuši ēst, ievērojot ājurvēdas principus, un gaida apskaidrības iestāšanos. Apbrīnojami populāra kļuvusi termiski neapstrādātu produktu lietošana uzturā.

Stāsta, ka šāda ēšana ne tikai ārstē gandrīz vai no visām slimībām

un pastiprina iekšējās enerģijas krājumus, bet arī iznīcina visas miesas radītās nepatīkamās smakas: it kā tie, kas ēd tikai un vienīgi svaigus neapstrādātus produktus, var nedēļu valkāt vienu un to pašu zeķu pāri un T kreklu...

Modē ir diēta, kuras nosaukums ir "smilšu pulkstenis", kas ļauj atbrīvoties no liekajiem taukiem, tajā pašā laikā saglabājot sievišķīgas formas. Ieklausoties speciālistu vārdos, ka par formām atbild hormoni, sievietes sāka vairāk lietot uzturā tos produktus, kas stimulē to izstrādi: mandeļriekstus, pupiņas, soju, lēcas, brokoļus, persikus, treknas zivis, granātābolus, sēnes. Arvien populārāka kļūst kustība, kuras nosaukums ir Slow Food – ātrās ēdināšanas iestāžu antitēze un vesela filozofija.

Tā māca uztvert katru ēdienreizi kā svētkus,

gūt baudu no dabiskiem, svaigiem sezonas produktiem bez mākslīgajām piedevām un radīt ēdienus bez kaitējuma ekoloģijai. Vēl populāras kļuvušas mēness diētas (uzturs pēc personiskā mēness kalendāra, ko var pasūtīt mājaslapā www.astrologi.lv) un askētiskās monodiētas – tikai viena produkta lietošana uzturā vairākas dienas no vietas (tiek uzskatīts, ka tādā veidā var atbrīvoties ne tikai no liekā svara, bet arī no toksīniem).

Kuram taisnība?

Dietologi tā arī nav spējuši vienoties: karsti strīdi rodas gandrīz vai visos jautājumos. Vieni vēl arvien aicina mūs skaitīt kalorijas un lietot uzturā produktus ar zemu kaloriju daudzumu. Bet citi saka, ka skaitīt kalorijas – tā jau ir aizvakardiena. XIX gadsimta beigās, kad dietoloģija vēl tikai tapa, kalorijās sāka mērīt apēstā daudzumu, kaut gan vispār fizikā šī vienība tika izmantota, lai mērītu to siltuma daudzumu, kas rodas, kādai vielai sadegot.

Tā kā mūsu organismā notiek dažādas ķīmiskās reakcijas gan ar siltuma izdalīšanos, gan ar tā absorbēšanu, tad būtu bijis jāskaita ne tikai kalorijas, bet arī "antikalorijas".

Vai, piemēram, sviests. Vieni to uzskata par kaitīgu, jo tajā ir daudz piesātināto tauku, kas negatīvi ietekmē asinsvadus un sirdi, bet citi – par veselīgu, jo tas ir bagāts ar D, А vitamīnu un taukskābēm. Bet ājurvēdas cienītāji vispār ir pārliecināti, ka kausētā veidā sviests ir gandrīz vai panaceja pret visām slimībām. Notiek sīva cīņa pat par tomātiem. Dalīta uztura teorijas izgudrotājs Herberts Šeltons paziņojis, ka

tomāti jāēd svaigi, jo pēc termiskas apstrādes tajos esošās organiskās skābes pāriet neorganiskā stāvoklī,

bet tas mums draud ar sāļu nogulsnēšanos nierēs. Toties citi zinātnieki apgalvo, ka tomātus labāk ēst vārītus vai sautētus – tādā gadījumā to sastāvā esošie likopēni (ārkārtīgi spēcīgs antioksidants) tiek organismā labāk pārstrādāti.

Starp citu, par antioksidantiem. Pēdējie zinātniskie pētījumi liecina, ka pārlieka to lietošana pat ir kaitīga veselībai, jo tie brīvie radikāļi, ar kuriem antioksidantiem būtu jācīnās, īstenībā organismam ir vajadzīgi (tiesa gan, nelielā daudzumā). Lūk, kā tiek sagrautas visas leģendas...

Un vēl viens jaunums. Starp citu, par spīti vispārpieņemtajam viedoklim, ka tiem, kas vēlas atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, jāpiekopj daudz aktīvāks dzīvesveids un pēc iespējas mazāk jāpavada laiks, vārtoties gultā, Čikāgas universitātes zinātnieki apgalvo pretējo – ir ilgāk jāguļ. Miega ilgums ietekmē leptīna un grelīna izstrādi (bada hormoni). Tāpēc

cilvēki, kas guļ mazāk par sešām stundām diennaktī, ātrāk pieņemas svarā nekā tie, kas labi izguļas.

Kuņģis un veselība

Kam lai tagad tic? Lai tiktu skaidrībā šajā milzīgajā dietoloģisko ideju un kustību jūrā, mēs vērsāmies pēc palīdzības pie akupunktūras un veselīga dzīvesveida speciālista no salona Taka Spa – Latvijas ārsta Igora Šeļegova. Viņš neatzīst nekādas modernās diētas un kliedē visizplatītākos maldīgos uzskatus, kas saistīti ar dietoloģiju.

* Nav tādu produktu, kas būtu vienlīdz veselīgi visiem. Viens un tas pats produkts var būt veselīgs vienam, bet citam var kaitēt. Tieši tāpēc nevar būt ne runas par universālām diētām – katram cilvēkam jābūt individuālam uzturam, ņemot vērā katra vielmaiņu. Tomēr ir produkti, kas nešaubīgi ir kaitīgi visiem: jebkura veida kūpinājumi, produkti ar paaugstinātu tauku saturu, kulinārijas tauki, balto miltu konditorejas izstrādājumi, cukurs.

* Nav tādu metožu, ar kurām varētu noteikt precīzu vitamīnu un mikroelementu skaitu, kas jums nepieciešams. Var vien konstatēt to trūkumu organismā izmantojot analīzes. Es, piemēram, organisma diagnostikai izmantoju Folla metodi. Bet tālāk jau atliek vien noteikt jums nepieciešamās vielas un izveidot veselīgo un kaitīgo produktu sarakstu.

* Daudzās kafejnīcās ir pudelīte ar eļļu, kas jāpievieno svaigi spiestai burkānu sulai. Cilvēki uzskata, ka tādā veidā organisms labāk pārstrādā burkānu sulā esošo karotīnu (A provitamīnu). Īstenībā tie ir maldi.

Eļļā jāizšķīdina tikai sauss A vitamīns (ūdenī tas nešķīst).

* Tiek uzskatīts, ka augu eļļa ir veselīgāka par dzīvnieku taukiem. Cilvēki domā – pārgājuši tikai uz augu eļļu, viņi tūlīt pat nokritīsies svarā. Tie ir kārtējie maldi. Mūsu organisms ķeksē laukā no saviem pieliekamajiem taukus tikai tad, kad mēs tam nedodam vispār nekādas taukvielas. Bet, ja jūs esat pievienojis salātiem kaut vai dažas tējkarotes eļļas, tas jau ir pietiekami, lai organisms nekādos pieliekamajos nelīstu. Līdz ar to tas nezaudēs svaru.

* Daudzi diētu cienītāji paniski baidās no taukiem. Un ir jāsaka, ka ar vārdu «tauki» viņi saprot sviestu un augu eļļu vai speķi. Īstenībā tauki pamatīgi atšķiras cits no cita. Ir veselīgie tauki – lipīdi un lipoproteīdi, kuri ir liesā gaļā un zivīs. Lūk, kādi tauki mums nepieciešami.

* Nevajag neprātīgi sekot norādījumam par to, ka obligāti dienā jāizdzer divi litri šķidruma. Ja jūs sākāt ik pēc pusstundas skraidīt uz tualeti, tas liecina nevis par to, ka jums sācies spēcīgs organisma attīrīšanas process, bet gan par to, ka jūsu nieres netiek galā ar izdzertā šķidruma daudzumu un pa taisno to novada urīnpūslī.

Jādzer tiešām vairāk, tomēr katram ir sava deva.

To var noteikt tikai vienā veidā – ieklausoties savā organismā.

Piezīmes

*Jebkurai diētai jābūt kā minimums 40 dienas garai. Cilvēka bioķīmija ir spējīga uz daudz ko, tomēr tai vajadzīgs laiks. Tāpēc triju dienu ābolu ēšana neko citu kā tikai stresu organismam nevar sniegt. Bet pati pareizākā diēta ir tā, ko var ievērot visu dzīvi.

* Diētai jāatbilst vecumam. Pēc 40 gadu vecuma jāēd mazāk nekā 20 gadu vecam cilvēkam.

Katrus 7 gadus ēšanas režīms jāpārskata un uzturs jāsamazina.

Natālija Jansone, modelētāja

"Reiz es piecas dienas ievēroju griķu monodiētu. Biju dzirdējusi, ka tā lieliski attīra organismu un izvada toksīnus. Man izdevās zaudēt tikai vienu kilogramu, tomēr biju ieguvusi neticamu viegluma sajūtu. Tiesa gan, pēc tam es uz griķiem ilgu laiku pat skatīties nevarēju. Un atkārtot šo diētu, katrā ziņā tuvākajā laikā, es negrasos."

Mārtiņš Rītiņš, šefpavārs

"Pirms daudziem gadiem, kad nolēmu atbrīvoties no liekā svara, es aizgāju pie sava ārsta un palūdzu man izrakstīt kaut kādas zāles tievēšanai. Ārsts man pateica: "Es tev iedošu vienu padomu – ēd mazāk!" Kopš tā laika es tā arī daru. Esmu atteicies no cukura un sāls, sāku izvēlēties veselīgus produktus. Jau pusotru gadu pat nepieskaros maniem iecienītajiem kartupeļiem frī! Es atbalstu kustību Slow Food, kura māca ne tikai pareizi ēst, bet arī atbalstīt pasākumus, kas saistīti ar apkārtējās vides aizsardzību."

Žaklīna Cinovska, režisore un TV raidījumu vadītāja

"Ēdu visu, ko sirds kāro, tikai ar mēru. Uzskatu, ka galvenais normāla svara un pašsajūtas saglabāšanā ir nepārēsties. Cenšos neēst konservētus produktus. Dažreiz pirms svētkiem gavēju.

Reiz humānu apsvērumu dēļ 9 gadus neēdu gaļu.

Bet pēc tam, kad manas asinsanalīzes parādīja briesmīgi zemu hemoglobīna līmeni asinīs, ārsts ieteica vai nu dzert dzelzs preparātus, vai arī tomēr ēst gaļu. Es izvēlējos otro."