Starptautiskā cilvēktiesību aktīvistu organizācija «Human Rights Watch» (HRW) otrdien aicināja Lietuvu, kas 1.jūlijā uz pusgadu kļūs par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti, atsākt izmeklēšanu par valsts iespējamu piedalīšanos ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) programmā terorismā aizdomās turēto aizturēšanai un ieslodzīšanai.
«Lietuva, atsakoties izmeklēt nopietnas aizdomas par noziegumiem pret cilvēktiesībām, piemēram, nolaupīšanu un spīdzināšanu, nodod Eiropas Savienības uzsvērtos cilvēktiesību pamatprincipus,» paziņoja HRW aizstāvības direktore ES Lote Leihta. «ES prezidējošajai valstij ir jābūt pietiekami drosmīgai un spējīgai uzņemties līdera lomu, lai stātos pretī nepareizai rīcībai un atlīdzinātu zaudējumus,» uzsvēra HRW pārstāve.
Saskaņā ar ASV bāzētās cilvēktiesību aizstāvības organizācijas sniegto informāciju «Lietuvai ir vairāk nekā pietiekami daudz informācijas», lai atsāktu izmeklēšanu, pat neskatoties uz ASV atteikumu sniegt papildu informāciju.
Lietuva, tāpat kā citas Eiropas valstis - Dānija, Itālija, Lielbritānija, Maķedonija, Polija, Portugāle, Rumānija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija -, izvairās rūpīgi izmeklēt iespējamo CIP cietumu atrašanos savā valstī, uzskata HRW.
2009.gada beigās publicētos parlamentārās izmeklēšanas secinājumos Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja konstatēja, ka «Valsts drošības departaments saņēmis partneru lūgumu ierīkot Lietuvā telpas aizturēto apcietinājumam».
Izmeklēšanas gaitā tika noskaidrotas divas vietas Viļņā un tās tuvumā, kur šādas telpas varēja būt ierīkotas, kā arī vairāki ar CIP saistīti lidojumi uz Viļņu un Palangu no 2003. līdz 2006.gadam. Izmeklēšanā tomēr netika noskaidrots, vai uz Lietuvu tiešām tikuši aizvesti terorismā aizdomās turētie.
Saistībā ar šiem secinājumiem tika sākta izmeklēšana, kas gan 2011.gada janvārī tika slēgta. Lietuvas Ģenerālprokuratūra ir paziņojusi, ka izmeklēšanu varētu atsākt, ja tiktu saņemta jauna informācija.
CIP pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem ASV islāmistu terorismā aizdomās turētos sagūstīja un pēc tam nelegāli nogādāja uz nopratināšanu tādās valstīs kā Afganistāna, Ēģipte, Jordānija un Rumānija. Pastāv aizdomas arī par iespējamiem CIP slepenajiem cietumiem Lietuvā, Dānijā, tai piederošajā Grenlandē, kā arī Polijā un Rumānijā.
