Varbūt tas vēl nav solītais pasaules gals, taču pēc KNAB reida neparasti daudzos grēka perēkļos trešdien Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Andris Ameriks no "mācītāju" partijas, saukdams palīgā augstākos spēkus — valdību un Saeimu —, izskatījās tā, it kā viņam jumts uz galvas būtu uzkritis. "Politisks pasūtījums!" — paredzami brēc aizskarto oligarhu un viņu sulaiņu un apgādājamo koris.
Varbūt nepieredzēti vērienīgā KNAB operācija, kuras mērķis ir uzreiz visi trīs pašmāju dižvīri, ir īstā reize, kad apsēsties un mierīgi padomāt — ja nu tiešām KNAB pilda pasūtījumus, kā to lielāki un mazāki blēži – politiķi uzstājīgi dīkuši ikreiz, kad nonākuši korupcijas apkarotāju aprūpē, tad kas īsti to visu pasūta?
Kurš Latvijā ir varenāks par Aivaru Lembergu, Andri Šķēli un Aināru Šleseru kopā, ka var pasūtīt uzbrukumu visiem trim uzreiz? Kurš personiski, jo kāds abstrakts "sorosītu" mākonis vai pat viena partija nevar kolektīvi piezvanīt konkrētiem tiesnešiem un pavēlēt: "Tūlīt pie jums aizies Strīķe ar 42 kratīšanas orderiem, parakstiet visus!" Pēc tam Strīķei: "Papīri sakārtoti, davai, Juta, rītausmā sāc." Tad ģenerālprokuroram: "Mēs te mazliet pašiverēsim, raksti, ka viss ir likumīgi."
Vai tas ir premjerministrs Valdis Dombrovskis, kas tā var izdarīt? Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis? Štokenbergs ar Pabriku? Kāds no Providus vai Delnas?
Gan ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, gan Tautas partijas tēvs Andris Šķēle, gan Lemberga uzticības persona Kristīne Krasovska uzreiz pēc kratīšanu sākšanas bez aplinkiem paziņoja, ka notiekošais esot saistīts ar Valsts prezidenta vēlēšanām (kurās "milzīga loma Aivaram Lembergam", uzsvēra Šķēle). Vai ar to bija gribēts pateikt, ka KNAB operāciju kopā ar Strīķi izplānojis un tiesnešiem norādījumus devis prezidents Valdis Zatlers, bažīdamies, ka netiks pārvēlēts?
Šajā virzienā turpinot, varam minēt, vai Ventspils mērs un abi pārējie kungi patiesībā nav kļuvuši par tik plašas un neģēlīgas sazvērestības upuriem, ka paši vēl nav apjautuši tās mērogus. Jo ZZS piecu deputātu izvirzītais prezidenta amata kandidāts Andris Bērziņš taču vadījis Unibanku — caur un cauri zviedru banku Latvijā. Lai nu kurš, bet viņš noteikti ir bijis cieši saistīts ar tiem "finanšu okupantiem", kuriem mūsu nacionālie "saimnieki savā zemē" pirms Saeimas vēlēšanām pērn pieteica karu. Kurš tad īsti Lembergu nohipnotizējis bīdīt valsts augstākajā amatā ienaidnieku?
Īstā sazvērestība
Ja metam jokus pie malas un runājam nopietni par sazvērestībām, tad izskatās, ka tieši KNAB varētu būt atklājis daļu no vienas ilgstošas un vērienīgas sazvērestības, kuru mēdz dēvēt par valsts nozagšanu — politiskās varas izmantošanu privāta labuma gūšanai. Pagaidām ziņas ir fragmentāras, taču KNAB kratīšanu vēriens droši vien atbilst iespējamo noziedzīgo darījumu vērienam.
Viens no lietā iesaistītajiem advokātiem teic, ka esot iesākts kriminālprocess par amata noziegumiem saistībā ar iespējamām slēptām tiesībām uz patiesā labuma gūšanu Rīgas brīvostā. Viens no tiem it kā esot vienošanās par Amerika iebīdīšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, pēc Šlesers to bija zaudējis līdz ar pārcelšanos no Rīgas domes uz Saeimu — Lembergs par sava puiša Viestura Silenieka balsojumu pieprasījis un saņēmis kādu īpašu ostas līgumu ar Mediju namu. (Par Lemberga saistību ar Mediju namu - skatīt Resursos). Taču tiek runāts arī par veseliem septiņiem kriminālprocesiem, kas sākti par ļoti smagiem amata un koruptīviem noziegumiem, kuros redzama visu triju oligarhu biznesa interešu saistība un iespējamā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vairākos valstī nozīmīgos uzņēmumos un projektos.
Īpaši pikanta šķiet versija, ka korupcijas apkarotājiem izdevies ierakstīt Lemberga, Šķēles un Šlesera "biznesa" sarunu viesnīcā "Rīdzene" — tad kļūtu saprotama Šlesera nesenā sašūmēšanās par it kā "specdienestu" noklausīšanās tehnikas piebāzto viesnīcu, kurā it kā tiekot regulāri noklausītas ārvalstu valstsvīru sarunas. Ja šādas darījuma sapulces ieraksts KNAB rīcībā ir, tas gan būtu klasiskas sazvērestības pierādījums.
Katrs var pats spriest, kura sazvērestība šķiet ticamāka — nenosauktu ļaundaru pasūtījums KNAB izrēķināties ar trim godīgiem politiķiem pirms godīgām prezidenta vēlēšanām vai šo triju kungu vienošanās par sev privāti izdevīgiem darījumiem ar valsts naudu un īpašumu.
Oligarhu kolhozs
Diemžēl, ja pirmā šķiet muļķīga un neticama, tad otrā ir gluži vai garlaicīgi ikdienišķa, pat, ja vēlaties, institucionalizēta. Kopš 2001.gada beigām tai ir pat gluži vai oficiāls nosaukums — "vienošanās par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu", ko Šķēle tolaik noslēdza ar Lembergu, un tai sekojošā Latvijas kuģniecības privatizācija 2002.gadā, ar kuru tad arī beidzās paša izveidotās Tautas partijas karš pret Lemberga monopolu Latvijas politbiznesā. Tolaik jaunais cīnītājs pret oligarhiem Šlesers vēl dēvēja Šķēles un Lemberga darījumu par "vienošanos par valsts izlaupīšanu lielos apjomos", taču drīz vien izrādījās, ka vienkārši "kristīgi" gribējis sev daļu valstī kā uzņēmumā jeb politmafijas obščakā. To dabūjis, stājās līdz ar abiem veterāniem apkarot korupcijas apkarotājus.
Varbūt tieši "biznesa" ikdienišķums iegāza trīs rūdītos kungus. Zaudēja modrību. Sak, kurš tad mūs aiztiks, ja ar KNAB nu jau cīnās arī KNAB priekšnieks (rakstu skatīt Resursos). Tāpēc biroja darbinieku spēja strādāt un pat vērsties pret trim vaļiem, uz kuriem it kā balstās Latvijas politika, ir nudien apbrīnojama.
LŠŠ tīklu kratīšana trešdien nav, protams, stāsta beigas. Amerika palīgā sauciens valdībai un Saeimai — ka vienreiz taču kaut kas jādara ar "KNAB statusu" — neizdzisīs tuksnesī, un drīz varam gaidīt īpaši sparīgus politiķu mēģinājumus pabeigt biroja iznīcināšanu. Vai arī to dēvēt par sazvērestību, ir tikai retorikas stila jautājums.