Holivuda kā Eiropas kultūras Černobiļa (79)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pirms kāda laikā britu vēsturnieks Tonijs Džads savā grāmatā "Pēc kara. Eiropas vēsture pēc 1945. gada" atgādināja par eiropiešu senajiem aizspriedumiem pret ASV kultūru. Viņš rakstīja: "Kad 1992. gadā (Parīzē) tika atvērts EuroDisney, radikālais Parīzes teātra režisors Ariāns Mnuškins (Ariane Mnouckine) paziņoja, ka šis izklaides parks būs "kultūras Černobiļa". (1) Pēc divdesmit viena gada amerikāņu kultūras "radiācija" nav nodarījusi ne nieka franču un Eiropas kultūrai. Eifeļa tornis nav nokaltis, Luvra joprojām ir viens no svarīgākajiem pasaules mākslas centriem, Monpeljē joprojām katru gadu notiek izcili mūzikas festivāli. Tomēr eiropiešu bailes no amerikāņu kultūras "invāzijas" nevaid mirušas. Šobrīd atkal tiek sākti kārtējie mēģinājumi ierobežot Holivudas filmu izplatību Eiropā.

17.maijā ES kultūras ministri Briselē diskutēja par Francijas, Vācijas un vēl divpadsmit valstu kultūras ministru iniciatīvu rakstiski pieprasīt Īrijas prezidentvalstij, Eiropas komisāriem Andrulai Vasiliu (Androulla Vassiliou) un Karelam de Guhtam (Karel de Gucht), lai no ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma tiktu izslēgts audiovizuālo pakalpojumu sektors. Būtībā tas ir mēģinājums apgrūtināt ASV, galvenokārt Holivudas, filmu studiju brīvu darbību Eiropā. (2)

Absurds. Eiropieši pazīst viens otru, pateicoties … amerikāņiem

Tas nav liels noslēpums, ka amerikāņu kino lielā mērā dominē arī Eiropā. Īpaši jau Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs. Tikmēr pašu eiropiešu kino tiek izspiests kino tirgus nomalēs. Lielajās Eiropas valstīs pašmāju kino dzīvo puslīdz labi. Francijas kino industrija tiek uzskatīta par trešo varenāko pasaulē uzreiz aiz ASV un Indijas. Vācijā un Lielbritānijā pašmāju kino arī dzīvo puslīdz labi, kaut arī ārpus mītnes valstīm izlaužas reti. Latvijā tikai ļoti retais zinās tādas vācu kino zvaigznes kā Irisu Berbenu, Franku Potenti, Mario Adorfu vai Vernoniku Feresu. Toties daudzi atpazīs Tilu Švaigeru vai austrieti Kristofu Valtcu. Plašāku ievērību Latvijā un pasaulē viņa guva, nevis pateicoties Eiropas kino industrijai, bet gan Holivudai un tās režisoram Kventinam Tarantino. Līdzīgi var teikt par lielisko dāņu aktieri Madsu Mikelsenu vai spāni Havjeru Bardemu, kuri plašāku ievērību guva, arī pateicoties Holivudai. Ir vēl neskaitāmi piemēri, kad patiešām izcilu Eiropas aktieri iepazīstam tikai pateicoties Holivudai.

Šoreiz nav stāsts par to, cik ASV kino ir slikts, bet Eiropas kino - labs. Par to var strīdēties līdz bezgalībai, skaidrs ir tikai viens - tie ir pavirši aizspriedumi. Holivudā bez «popkorna» kino slāņa mēdz būt arī daudzas gudras, patiešām izcilas filmas, un Eiropā ir arī ārkārtīgi daudz veiksmīgu komerckino kā ASV. Tikai atkal - vai Latvijā daudziem kaut ko izteiks, piemēram, zviedru «Snabba cash» (Vieglā nauda), vācu «Kokowääh» vai poļu «80 milionów»? Vēl bezcerīgāk būtu jautāt, vai kāds polis, vācietis vai brits ir kaut ko dzirdējis par lielisko «Seržantu Lapiņu»? Mēs - eiropieši dzīvojam it kā blakus, bet labāk pazīstam Holivudas spīdekļus. Kāds varbūt teiks, ka amerikāņi māk uztaisīt komerciāli iespaidīgāku kino. Tā nebūs taisnība - vācu un franču grāvēji tehniski neatpaliek un nereti pārspēj Holivudas produktus. Spilgts piemērs ir Latvijā zināmā seriāla «Trauksme Kobrai. Lielceļa policija» veidotāji. Viņi ir tā pieraduši dauzīt autiņus, ka Holivudas studijas bija gatavas maksāt bargu naudu, lai pamācītos.

Būtībā Eiropas kino savās komerciālajās jaudās neatpaliek no Holivudas - ir daudzas izcilas zvaigznes, fantastiski aktieri, lieliski režisori, tehniski iespējams un tiek radīti iespaidīgi darbi - no jaudīgiem popkultūras grāvējiem līdz vissmalkākajiem intelektuālajiem šedevriem. Neskatoties uz ievērojamiem Holivudas tā saucamā gudrā gala filmu sasniegumiem, Eiropas kino joprojām bauda mazliet smalkāka un skaistāka kino reputāciju. Arī tirgus ietilpības ziņā Eiropa ir krietni varenāka par ASV - ES ir vairāk kā 500 miljoni iedzīvotāju, ASV apmēram 320 miljoni. Tādēļ arī nav jābūt pārsteigtiem, ka Holivuda cenšas izmantot Eiropas aktierus - tas automātiski piesaista tik svarīgā ES tirgus skatītājus.

Eiropas kino ir jāapvieno spēkus

Eiropai ir bezjēdzīgi spriedelēt par Holivudas «popkultūras invāziju» un mēģināt ierobežot savu tirgu. Kaut kāds protekcionisms nepalīdzēs. Drīzāk ir vērts mācīties no amerikāņiem, kā stiprināt savu kopējo kino industriju. Tas ir atslēgas vārds - kopējo. Jo pat Vācija, Francija vai Polija katra atsevišķi nekad nesasniegs pietiekami lielas jaudu, lai sekmīgi konkurētu ar Holivudu. Nemaz jau nerunājot par mazākām valstīm - tādām kā Latvija. Ja eiropieši apvienojas un spēj strādāt tikpat pragmatiski un komerciāli pārdomāti kā amerikāņi, tad ir iespējams cīnīties. Priekšnosacījumi tam jau ir. Šobrīd vājākais posms ir sliktā pārvaldība - zvaigžņu publicitātes mašinērija ir gauži lokāla, tā reti pārsniedz savu valstu robežas, varenākie kino izplatītāji dažādu iemeslu dēļ ir Holivudas industrijas atkarībā. Tiesa, Eiropas kino ir savs izplatīšanas tīkls, bet tas nespēj konkurēt ar amerikāņu biznesa mašinēriju. Lielākie talanti ātri nonāk Holivudas «galvu mednieku» nagos un tiek pārpirkti. ES dalībvalstu un Briseles kultūras birokrāti to redz, saprot, bet šobrīd pārliecinošus risinājumus nespēj atrast.

Varbūt vajag saprast, kur slēpjas patiesais Holivudas spēks? Eiropas kino ir nākotne, ja spēki tiek apvienoti. «Seržantam Lapiņam» bija jādod iespēja būt kaut nedēļu Zviedrijas, Vācijas vai Polijas lielākajās kino izplatīšanas ķēdēs. Tāpat kā zviedru «Snabba cash», vācu «Kokowääh» vai poļu «80 milionów» - Latvijas lielākajos kinoteātros. Šo filmu zvaigznes bija pelnījušas savas publicitātes kampaņas attiecīgo valstu medijos. Un, pats galvenais, te nav runa par smalku kritiķu ļoti augsti novērtētiem darbiem. Smalki intelektuāli šedevri ir greznība, ko var atļauties, tikai tad, kad nauda ir nopelnīta. Eiropiešiem ir jārada pašiem savas zvaigznes. Tādas, kuras nevar ignorēt ASV lielākās kino izplatītāju ķēdes. It īpaši, ja tās ir sasaistītas ar Eiropas kino industriju tikpat cieši kā šobrīd ES izplatītāji ar Holivudu.

Visbeidzot - kino ir lielisks kopīgas kultūras identitātes veidotājs. Tas ir kaut kas tāds, kā šobrīd Eiropai ļoti pietrūkst. Katras Eiropas valsts pilsoņi skatās savu kino un … amerikāņu. Bet gaužām maz zina pat par tuvāko kaimiņvalstu kino. Smalkākie kino gardēži, protams, zina. Mazākās kinozālēs Eiropas kino var atrast. Bet ar to ir par maz. Ierobežojot Holivudu, pamatproblēmas netiks atrisinātas. Vēl pavisam nesen latvietis Ivars Kalniņš plašajā padomijas kino tirgū sekmīgi konkurēja ar Alēnu Delonu, bet Lilita Ozoliņa bija ne mazāk populāra kā Katrīna Denēva. Bez lieliska talanta viņiem bija arī ievērojama kino izplatīšanas tīkla un publicitātes mašinērijas atbalsts. Atslēgas vārds šai ievērojamai kino industrijai bija - tā bija kopēja. Līdz ar to sekmīga.

avoti:

1. Tonijs Džads. «Pēc kara. Eiropas vēsture pēc 1945. gada». 871. lpp

2. TVNET.LV Eiropa aizstāv savu kultūru no Holivudas ekspansijas http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/464978-eiropa_aizstav_savu_kulturu_no_holivudas_ekspansijas

Komentāri (79)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu