Desmitiem valstu, arī Latvijā, internetā izspiego pilsoņus

Ilustratīvs foto

FOTO: RIA Novosti/Scanpix

Pētnieki noskaidrojuši, ka vismaz 25 pasaules valstu valdības izmanto speciālas programmas, lai nelikumīgi izspiegotu savus pilsoņus. Pārkāpēju vidū ir arī vairākas Austrumeiropas valstis, raksta «New York Times».

Valstu paradumus attiecībā uz interneta izspiegošanu gandrīz gadu ilgā laika posmā analizējuši divi pētnieki - Bils Marczaks no Toronto Munka skolas un Morgans Markis-Boirs no Kalifornijas Universitātes. Viņi atraduši pierādījumus tam, ka 25 pasaules valstu valdības, daudzas no kurām apsūdzētas cilvēktiesību pārkāpumos, izmanto programmatūru, kas paredzēta spiegošanai internetā. Pie tam tas notiek bez atbilstošiem uzraudzības mehānismiem.

Pētnieku rīcībā nonāca vairāki aizdomīgi epasti, kas saturēja izlūkošanas programmatūru «FinSpy», ar kuras palīdzību, lietotājam nezinot, var veikt viņa datora ekrānuzņēmumus, fiksēt sarunas programmā «Skype», slepeni ieslēgt datora kameras, mikrofonus un fiksēt atmiņā lietotāja spiestos klaviatūras taustiņus.

Tehnoloģijas var izmantot noziedzības apkarošanai

«FinSpy» izmantošana bez atbilstošas uzraudzības konstatēta vismaz 25 pasaules valstīs. Programmatūras izstrādātāji «Gamma Group» atsakās izpaust savus klientus, taču uzsver, ka šīs tehnoloģijas pasaules valstu valdības izmantojot tikai, lai uzraudzītu noziedzīgas darbības. Visbiežāk tā tiekot lietota «pret pedofiliem, teroristiem, organizētās noziedzības darboņiem, nolaupītājiem un cilvēktirgotājiem».

Tomēr pētnieki uzsver, ka šī programmatūra lielākoties nonāk valstu rīcībā, no kurām saņemtas biežas sūdzas par cilvēktiesību pārkāpumiem. «Ja analizējam valstis, kurām kompānija savu programmatūru tirgo, daudzām no tām ir spēcīga likuma vara.

Tā vietā, lai to lietotu nolaupītāju un narkotiku tirgoņu ķeršanai, to drīzāk izmanto politiski motivētai novērošanai,» saka Markis-Boirs.

Kā ziņo «New York Times», «FinSpy» tehnoloģijas izvietotas uz serveriem Austrālijā, Bahreinā, Bangladešā, Lielbritānijā, Brunejā, Kanādā, Čehijā, Igaunijā, Etiopijā, Vācijā, Indijā, Indonēzijā, Japānā, Latvijā, Malaizijā, Meksikā, Nīderlandē, Katarā, Serbijā, Singapūrā, Turkmenistānā, Apvienotajos Arābu Emirātos, ASV un Vjetnamā.

Vēršas pret režīma pretiniekiem

Piemēram, Etiopijā ar «FinSpy» programmatūru inficēti epasti tika izplatīti politiskajiem disidentiem. «Šis ir piemērs liecina par to, ka notiek politiski motivēta izlūkošana,» savā ziņojumā norāda pētnieki.

Arī Vjetnamā tehnoloģija bija vērsta pret valdības pretiniekiem. «New York Times» atgādina, ka aizvadītajā gadā Vjetnamā tika ieviesta stingra cenzūra, liedzot blogeriem izteikt kritiku valdošajai Komunistiskajai partijai. Saskaņā ar «Human Rights Watch» informāciju, kopš tā laika par šāda veida pārkāpumiem reāli cietumsodi piespriesti vismaz 40 cilvēkiem. Vairumam piespriests trīs līdz 13 gadus ilgs cietumsods.

Kam tirgot un kam netirgot?

Spiegošanas tehnoloģiju tirgošana joprojām notiek bez atbilstošas uzraudzības. Vācijas ārlietu ministrs aicinājis noteikt aizliegumu Eiropas kompānijām šādas tehnoloģijas tirgot režīmiem, kuri apsūdzēti cilvēku apspiešanā un cilvēktiesību pārkāpumos.

«Tehnoloģija pastāv, un to vairs «pudelē atpakaļ neiespundēsi». Es saprotu, kāpēc policija varētu gribēt šādu tehnoloģiju izmantot, bet es vienkārši esmu pret to, lai komerciāli uzņēmumi to pārdotu nedemokrātiskiem režīmiem ar apšaubāmu cilvēktiesību ievērošanas paradumiem,» norāda Markis-Boirs.

Uz augšu