Šodien, 11.februārī, atzīmējot vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 dienu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informēja, ka ik dienas dienests saņem ap 5000 zvanu.
Glābšanas dienests uz numuru 112 saņem 5000 zvanu dienā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
VUGD šodien organizēja vairākus informatīvos pasākumus, lai iedzīvotājus izglītotu par vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112.
„Ugunsnelaimēs un situācijās, kad tiek apdraudēta cilvēku dzīvība, izšķirošas ir sekundes, tāpēc, jo zinošāks būs iedzīvotājs par to, pa kādu numuru zvanīt un kādu informāciju nodot dispečeriem, jo ātrāk notikuma vietā ieradīsies ugunsdzēsēji-glābēji. Mums ir svarīgi, lai, zvanot uz 112, iedzīvotāji nosauktu pēc iespējas precīzāku adresi un iespēju robežās sagaidītu ugunsdzēsējus un parādītu viņiem, kur jābrauc, īpaši vietās, kas ir grūti atrodamas, piemēram, dārza kooperatīvi, kuros ir nestandarta numerācija, nomaļas lauku mājas utt. Līdzās tam aicinu cilvēkus nebūt vienaldzīgiem un, ja redzat, ka kaut kur deg vai ir nepieciešama glābēju palīdzība, zvanīt uz 112, nevis paļauties uz to, ka kāds jau būs piezvanījis. Diemžēl ir bijušas situācijas, kad cilvēki gaida ierodamies ugunsdzēsējus, bet izrādās, ka viņiem neviens vēl nav piezvanījis,” uzsver VUGD Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Oskars Āboliņš.
Līdzās tam, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, mobilo sakaru operatori Tele2 un LMT šodien ir sākuši visiem saviem klientiem izsūtīt īsziņas ar informāciju, ka situācijā, kad tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, ir jāzvana uz numuru 112, pa kuru iespējams sazināties ar VUGD, Valsts policiju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un "Latvijas gāzi", savukārt mobilo sakaru operators Bite par 112 informēs savā mājas lapā un telefonu rēķinos.
Kaut arī vienoto bezmaksas ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 Eiropas Savienībā ieviesa jau 1991.gadā, bet Latvijā tas darbojas kopš 1997.gada, ne visi eiropieši un Latvijas iedzīvotāji ir informēti par šo pakalpojumu. Kā liecina ES pētījums - Latvijā tikai apmēram trešā daļa iedzīvotāju zina, kā izsaukt operatīvos dienestus.
Operatīvie dienesti atgādina, ka pa 112 palīdzība jāizsauc, ja esat cietis vai bijis klāt smagā ceļu satiksmes negadījumā, ja nepieciešama policija, ja redzat, ka izcēlies ugunsgrēks, ja jūtama gāzes smaka, atrasta ķīmiska viela vai saņemts aizdomīgs pasta sūtījums. Zvanīt var no fiksētā vai mobilā tālruņa bez maksas. Lielākajā daļā dalībvalstu piezvanīt uz 112 no mobilā tālruņa var arī, ja jūsu mobilo sakaru tīkls neaptver zonu, kurā atrodaties.
Cilvēkiem, zvanot uz 112, vispirms jānosauc precīza notikuma vieta, kur nepieciešama palīdzība, īpaši svarīgi ir nosaukt pilsētu, novadu vai pagastu, lai nerastos pārpratumi, piemēram, meklējot notikuma vietu citā pilsētā. Par to, kas noticis un vai ir cietušie, dispečere uzzina tieši no zvanītāja, tādēļ, jo precīzāka, būs informācija, jo ātrāk operatīvie dienesti steigsies uz notikuma vietu. Ja ir nepieciešama policijas vai mediķu palīdzība, tad uzreiz arī jāpavēsta, ka nepieciešams savienot ar vajadzīgo dienestu, jo arī tas ieekonomēs kritiskajos brīžos tik dārgās sekundes. Ja ir noticis nelaimes gadījums, kad nepieciešama vairāku dienestu palīdzība, piemēram, smags ceļu satiksmes negadījums, kur ir cietušie, kas iesprostoti avarējušajā automašīnā, tad, zvanot uz 112 un pavēstot par situāciju, jums nebūs jādomā, vai vēl zvanīt atsevišķi mediķiem, vai saukt policiju, – to visu izdarīs dispečere.
VUGD dati liecina, ka apmēram trīs procentiem zvanītāju nepieciešama ugunsdzēsēju palīdzība, 11 procentiem - policijas, bet 12 procentiem - mediķu palīdzība. 20 procentos gadījumu zvani tiek klasificēti kā ne ārkārtas izsaukumi, bet puse no zvaniem ir kļūdas, blēņošanās vai arī nesagaida savienojumu. Dienests izjūt, ka 112 ir vienots Eiropas numurs, jo laiku pa laikam palīdzību lūdz arī tūristi vai ārvalstnieki, kuri dzīvo Latvijā.