Bieži vien vienkāršās tiesu lietās cilvēki spriedumu gaida gadiem. Un ne vienmēr var vainot tiesnešus ļaunprātībā vai slinkumā, kā tas bija Daugavpils tiesas priekšsēdētāja Ernesta Joksta gadījumā, kad tiesnesis verdiktu nerakstīja, jo lietas materiāli vienkārši bija aizkrituši aiz dīvāna.
Bieži lietu izskatīšana velkas gadiem, jo apsūdzētie slimo, uz tiesu neierodas advokāti, un tiesnesis to nevar ietekmēt. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzskata, ka sabiedrība iegūtu, ja temīdas sargi iepriekš zinātu, kādos laika rāmjos viņiem lieta jāizskata. Viņš piedāvā reformas, kas turpmāk no tiesnešiem prasītu lielāku atbildību termiņu ievērošanā. Jaunie priekšlikumi gan virzīti lielā steigā un saskārušies ar milzīgu tiesnešu pretestību. Viņi tos uzskata par savas neatkarības apdraudējumu.
Latvijas likumi paredz katram iedzīvotājam tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgā termiņā
Jautājumu, kas ir saprātīgs termiņš, lieliski demonstrē kāds salīdzinājums.
Igaunijas Drošības policijas virsnieku Indreku Poderu aizdomās par kukuļņemšanu no Krievijas mafijas pārstāvjiem aizturēja pirms 2011.gada Ziemassvētkiem. Četrus mēnešus vēlāk amatpersonai Tallinas apgabaltiesa pasludināja spriedumu. Līdzās četru gadu cietumsodam, KAPO virsniekam jāatmaksā valstij kukuļos saņemtā summa- gandrīz 125 tūkstoši latu. Spriedums stājies spēkā.
Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu aizdomās par kukuļa došanu sava amata saglabāšanai KNAB aizturēja 2010.gada maijā. Izmeklēšana prasīja tikai divus mēnešu, un tā paša gada vasarā lietu saņēma Jūrmalas pilsētas tiesa. Šajā laikā nozīmētas jau 27 tiesas sēdes, no kurām notikušas tikai piecas. Divu ar pusi gadu laikā lieta par piecu tūkstošu latu kukuļa došanu nav pat finiša taisnē.
Svetlana Beļajeva, Jūrmalas pilsētas tiesas priekšsēdētāja:
Tas nav labs rādītājs. Bet mēs neesam atkarīgi tikai paši no sevis. No tiem, kas nāk uz tiesu un cik viņi ir godprātīgi. Ja vienā lietā advokāts izvēlējies novilcināt lietu, es nezinu, kāds ir iemesls, tad tiesa ir pilnīgi bezzobaina.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns sagatavojis reformas, kas nosaka, ka tiesvedības ilgumam turpmāk jābūt maksimāli iepriekš paredzamam. Līdz šim tiesnesis šos jautājumu izlēma patstāvīgi un viņu nekas neierobežoja. Tagad iecerēts, ka tiesas priekšsēdētājam būs pienākums noteikt lietas termiņu un uzraudzīt tā ievērošanu.
Šāds darba plāns būs jāsaskaņo ar augstākas tiesu instances vadību. Apgabaltiesas priekšsēdētājs savukārt reizi gadā par to informēs tieslietu ministru. Šādas reformas ieliktu tiesnešus konkrētākos laika rāmjos un pastiprinātu tiesu priekšsēdētāju lomu. Ministrija pētījusi ziemeļu valstis un atklājusi, ka Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, arī Šveicē un Slovēnijā pastāv šādi saprātīgi lietu ierobežojumi. Un šajās valstīs, to ņem vērā, plānojot tiesu budžetu.
Pirmā tiesnešu reakcija par gaidāmajām pārmaiņām ir negatīva
Kurzemes apgabaltiesa sašutumu pilnā vēstulē Saeimai raksta:
«Iesniegtie priekšlikumi grozījumiem likumā «Par tiesu varu» paredz pilnīgi jaunas sistēmas ieviešanu tiesu varas tiesiskajā regulējumā, proti, uzraudzības jeb pārraudzības institūta ieviešanu tiesas spriešanas procesiem, kas norāda uz acīmredzamu atgriešanos pie padomju tiesību pamatiem, kad tiesas spriešanu caur tā saucamo «vispārējo uzraudzību» realizēja prokuratūra , un valdošā partija varēja dot norādījumus tiesnesim, kā jāspriež tiesa.
Tieslietu ministrs uz kritiku atbild tikpat asi. Kvalificētiem juristiem esot jāspēj atšķirt, kad patiešām notiek iejaukšanās tiesnešu neatkarībā, bet, kad no tiesnešiem prasīts kvalitatīvs, laikā paveikts darbs.
Jānis Bordāns, Tieslietu ministrs:
Varbūt mums no padomju laikiem ir Pētera Stučkas tradīcijas iedibinājušās savādākas. Un tāpēc, lai pārvarētu savu praksi un tradīcijas ir dažas lietas, kuras ir jāfiksē un jānorāda. Apzināti tika likti vārdi- kā «kontrolēt», «uzraudzīt» , jo iestādes vadītājiem savi padotie ir jāuzrauga un jākontrolē- tas ir viņu pienākums.
Bez diskusijām un apspriešanas Tieslietu padomē, ministrs priekšlikumus uzreiz iesniedzis Saeimā trešajam lasījumam. Tie ir maz apspriesti arī parlamentāriešu starpā. Tomēr nesenais notikums, kurā krīt aizdomas uz Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Ziedoni Strazdu par nelikumīgu piepelnīšanos uz valsts rēķina, pamudinājis deputātus izšķirties par stingrāku kontroli arī pār tiesu priekšsēdētājiem.
Solvita Āboltiņa, Saeimas Tiesu politikas apakškom.vad.(Vienotība):
Šobrīd sanāk, ka mūsu neatkarība ir neatbildēšana ne par ko. Neatkarība ir tiesas spriešanā
Inese Lībiņa – Egnere, Saeimas Juridiskās kom.priekšsēdētājas biedre:
«Manuprāt, tas ir ļoti labi, ka tiesu priekšsēdētājs šo administratīvo funkciju veic ne tikai attiecībā uz tiesu darbiniekiem vai darba apstākļiem, bet arī saturiski, jo kā mēs redzam citās valstīs, šāds pienākums viņiem ir uzlikts. Tā kā es šos priekšlikumus atbalstu.
No Saeimā pārstāvētām partijām, skaidri pret gaidāmajām izmaiņām tiesu varā ir opozīcijā esošais Saskaņas centrs
Andrejs Elksniņš:
Notiek ķeršanās pie kārtējās fiktīvās reformas, faktiski iedragājot personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Nevar iejaukties tiesnešu neatkarībā un parlamentam šajā situācijā no tās ir jānorobežojas. It īpaši nedodot privilēģijas kādam ministram diktēt un noskaidrot, kā tiks izskatītas lietas.
Iespējams vēl tikai gaidāmā tiesnešu kritikas lavīna nobremzēs reformu tālāku virzību. Taču koalīcijas partiju deputātes pieļauj, ka agrāk vai vēlāk šī Saeima reformām dos zaļo gaismu.
Inese Lībiņa –Egnere: Esmu ļoti pārliecināta, ka šogad tas notiks
Solvita Āboltiņa: Tā jau nav likumdevēja griba kādam kaut ko uzdot, kas nepienākas. Es domāju, ka tā ir pasniegta roka pretī, lai tiesneši paši saprastu, kas tas ir arī jautājums par tiesas prestižu.
To, ka arī bez likuma izmaiņām, tiesas priekšsēdētājs var īstenot tam piešķirto varu, ja grib, demonstrē Munkevica kukuļošanas lieta. Nākamā tiesas sēde šajā jau tā ilgajā lietas izskatīšanā bija nozīmēta uz maiju. Taču pēc publiski izskanējušās kritikas, sēdes kā īpaši steidzamas tagad saplānotas trīs mēnešus ātrāk - tiesnešu brīvajās dienās. Tas gan nav palīdzējis tiesas priekšsēdētājai Svetlanai Beļajevai noturēties amatā. Viņas pilnvaras jau otro termiņu pēc kārtas beidzas šā gada martā, un tieslietu ministrs tās nepagarinās.