Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cēsu novadā apzinātas vismaz 25 nevalstiskās organizācijas biedrības vai domubiedru grupas, kuras cenšas palīdzēt sabiedrībai.
Tas notiek, daloties pieredzē, idejās, risinot ikdienišķas problēmas un meklējot atbildes uz stratēģiski svarīgiem jautājumiem. Cēsu novada pašvaldības mājas lapā ir minēta virkne šo nevalstisko organizāciju ( NVO) nosaukumu, darbības sfēras un mērķi.
“Vaive”, "Daiva”, "Prieks", Cēsu Malēniešu klubs, Cēsu novada jauniešu dome, “Dzīvības straume”, Cēsu pensionāri, “Mūsu nākotne”, “Harmonija”, “Zvannieku mājas” un vēl daudzas. Ko par tām un šo cilvēku darbu zinām? Vai vispār dzirdēti visi šie nosaukumi?
Strādāt kopā vai atsevišķi? Tas ir jautājums, ko jau pirms pāris gadiem uzdeva domubiedru grupa “Cēsu forums”.
“Druvā” šis jautājums aktualizēts pašlaik, jo pēc jaunā gada Latvijā darbu sāka sociālā vietne labdarības iniciatīvām labdaribas faktors.lv.
Jaunajā vietnē ikviena reģistrēta labdarības organizācija varēs bez maksas vākt ziedojumus un publicēt nepieciešamo informāciju. Vietnes izveidotāji uzsvēruši ziedotājiem trūkst informācijas par ziedojumu mērķiem, organizācijām trūkst iespēju, kā uzrunāt ziedotājus un tikt sadzirdētiem.
Kaut ko līdzīgu šim projektam jau pirms pāris gadiem Cēsīs centās izveidot Cēsu foruma, vismaz mudinot uz sadarbību vietējās NVO. Paši mudinātāji uzskata, ka viņiem izdevās realizēt niecīgāko daļu no iecerētā, jo, viņuprāt, sabiedrība ir pasīva .
“Mēs gribējām arī internetā izveidot ideju portālu. Lai katra nevalstiskā organizācija raksta savu ideju, vajadzību, lai kopā varam meklēt risinājumus. Projektam sākotnēji nesaņēmām finansējumu, un tā viss norima,” sacīja Cēsu foruma aktīvists Ivo Verners un piekrita, ka pašlaik Latvijā veidojas vairākas biedrību, nevalstisko organizāciju, domubiedru grupu “jumta organizācijas”, pat sociālās vietnes, lai sabiedrība uzzinātu par labo, ko paveic nevalstiskās organizācijas, un kas ir tās sabiedrības grupas, kurās var droši meklēt palīdzību, atbalstu un līdzīgi domājošos NVO.
Jāpaskaidro, ka minētais skaits 25 ir tikai Cēsu novadā apzinātās nevalstiskās organizācijas. Cik to ir īstenībā? Cik bijušā Cēsu rajona novados?
“Druva” noskaidroja, ka Cēsu novada pašvaldības sociālais dienests atzinīgi novērtē sadarbību ar NVO, kas darbojas sociālajā un veselības jomā. Daļa inteliģences novērtē to biedrību darbu, kas uzmanību pievērš kultūrai, vēsturei, izglītībai. Pozitīvu NVO darba vērtējumu noteikti dzirdētu arī tad, ja sazinātos ar novadiem, kur strādā biedrības, kas palīdz sociāli atstumtajiem, atkarībās slīgstošajiem. Taču cik daudz sabiedrībā zināms par NVO darbu, izdarīto un idejām?
Pēc definīcijas NVO galvenais uzdevums ir sabiedrībai svarīgu mērķu sasniegšana. Cik plašai jābūt mērķauditorijai, netiek definēts.
“Cēsu Forums ir Cēsu novada iedzīvotāju aktivitāte, kas pulcē cilvēkus, kuri apzinās, ka iedzīvotāju labklājība, pilsētas, novada un valsts izaugsme ir iespējama, ja paši iedzīvotāji ir zinīgi, sabiedriski aktīvi un orientēti uz sadarbību,” tā rakstīts Cēsu novada pašvaldības mājas lapā par Cēsu forumu, kas arī bija tā organizācija, kura uzsvēra mērķi izveidot sadarbības un aktivitāšu tīklojumu, kas veicina novada iedzīvotāju spēju pašorganizēties viņiem nozīmīgu jautājumu risināšanā.
Par Cēsu forumu jārunā pagātnes izteiksmē, jo, lai arī domubiedru grupa nav pašlikvidējusies, tā vairs strādā vien teorētiski. Grupas aktīvists Ivo Verners sarunā ar “Druvu” atzina, ka Cēsu forums vēlējies apzināt nevalstiskās organizācijas, to darbības jomu un aicināt uz sadarbību. Izdevies apkopot informāciju par 25 dažādām organizācijām un domubiedru grupām, kas darbojas vai pastāv bijušā Cēsu rajona teritorijā, kurās iesaistījušies mūspuses ļaudis. Izdevies arī šo informāciju par katru organizāciju ievietot Cēsu novada pašvaldības mājas lapā. Taču tas arī viss.
“Pats esmu atgriezies Rīgā, strādāju, ir jaunas idejas. Man nav plānu atgriezties Cēsīs un organizēt nevalstisko organizāciju sadarbību. Manuprāt, tieši sadarbības aspekta trūkst. Galu galā diskusijās arī apzinājām, kādas problēmas ir nevalstisko organizāciju darbā, visi aktīvie cēsnieki viens par otru uzzināja, bet cieša sadarbība tomēr nesekoja,” vērtēja Ivo Verners, kurš bija pārliecināts, ka pati sabiedrība joprojām īsti nesaprot domu biedru grupu vai nevalstisko organizāciju, sabiedriskā labuma organizāciju darbības jēgu.
“Pat uz pilsētas domi nevajadzētu raudzīties kā uz kaut ko atrautu no sabiedrības. Ne dome, ne nevalstiskā organizācija nestrādā kaut kur, it kā pati no sevis. Tā izaug no sabiedrības, apzinoties sabiedrības vajadzības. Vismaz tā tam vajadzētu būt,” sacīja Ivo Verners un piebilda, ka, viņaprāt, domājot plaši par Latvijas un Cēsu sabiedrību, pilsētas attīstību un vajadzībām, strādā vien biedrība “Cēsinieku klubs”, kas apvieno esošos un bijušos cēsniekus –dzimtās pilsētas patriotus. Kluba biedri sanāk kopā, lai gūtu pozitīvas emocijas un uzturētu saikni ar Cēsīm, kā arī realizē radošus projektus, lai brīvprātīgi un pašaizliedzīgi palīdzētu Cēsīm kļūt par modernu, attīstītu un pazīstamu pilsētu Latvijā un Eiropā.