Dāsnais atbalsts zaļajai enerģijai sadārdzinās elektrību

FOTO: LETA

Pārāk dāsnais atbalsts zaļajai enerģijai un koģenerācijai ievērojami sadārdzinās ikmēneša elektrības maksājumus, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

"Ja valsts atbalsts obligātā elektroenerģijas iepirkuma veidā tiks piešķirts pēc spēkā esošiem Ministru kabineta noteikumiem visiem atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas staciju īpašniekiem, kas pašlaik uz šo atbalstu pretendē, tad obligātā iepirkumu komponente (OIK) elektrības gala tarifā sasniegs 180 miljonus latu gadā," laikrakstam uzsvēra Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš.

Līdz ar to par obligāto elektroenerģijas iepirkumu visiem Latvijas elektroenerģijas patērētājiem var nākties samaksāt teju trīs reizes lielāku summu nekā 2009.gadā, kad OIK sasniedza 53 miljonus latu.

Regulators pagaidām nekomentē, cik lielu procentuālo pieaugumu ikmēneša rēķinā patērētājiem nesīs šie 180 miljoni latu.

Ir zināms, ka jaunā OIK komponente spēkā stāsies šā gada aprīlī, tomēr ar tās aprēķināšanu un attiecīgi arī ar obligātā iepirkuma maksājumiem AER staciju īpašniekiem ir daudz neskaidrību, jo, kā izrādās, šī informācija nav publiski pieejama, raksta "Dienas Bizness".

"Latvijā nav publiski pieejama skaidri strukturēta salīdzinošā informācija par OIK izmaksāšanu ražotājiem un tās saņemšanu no patērētājiem. Tieši šis komponentes sadalījums būtu viens no pamatapsvērumiem, ko vajadzētu ņemt vērā arī, lemjot par vispārēju tarifu paaugstināšanu," sacīja SIA "Enefit" valdes priekšsēdētājs Aivars Tihane.

Ņemot vērā, ka saistītajiem lietotājiem - mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem - elektroenerģijas tarifs nav mainījies kopš 2008.gada, bet OIK pa šo laiku ir pieaudzis divkārt, rodas jautājums, vai "Latvenergo" OIK iekasē no visiem vienādi vai no kāda - šajā gadījumā brīvajā elektroenerģijas tirgū esošajiem uzņēmumiem - vairāk, lai kompensētu saistīto lietotāju radīto iztrūkumu.

"Ar iepirkumu no atjaunojamiem un koģenerācijas resursiem "Latvenergo" vienmēr ir spēlējies. Vispirms regulators apstiprina iepirkuma komponenti patērētāja tarifos un mēs sākam maksāt. Tas balstās uz prognozi un izsniegtām atļaujām. Cik ir ievākta kolekte no patērētājiem un cik faktiski samaksāts par iepirkumu - paliek komercnoslēpums. SPRK arī dziļdomīgi klusē," vērtē enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

"To, kāda ir obligātā iepirkuma cena tarifā, nosaka regulators. Jaunajā Atjaunojamo energoresursu likumā obligātā iepirkuma nebūs, AER staciju īpašniekiem maksās tīkla operators pēc vairākiem izvirzītajiem kritērijiem. Šobrīd, protams, "Latvenergo" mēģina tur kaut ko kombinēt, bet galvenā pārraudzības funkcija par to ir regulatoram," laikrakstam skaidroja ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), piebilstot, ka obligātā iepirkuma atbalsts, pēc pašreizējiem noteikumiem, ir nesamērīgs.

Tas, kā "Latvenergo" OIK izcenojot un iegrāmatojot, esot "Latvenergo" iekšējā lieta, norādīja SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane. "Varbūt "Latvenergo" OIK pieaugumu var kompensēt uz elektrības cenas rēķina. Tikai tad atkal it kā zūd arguments viņiem vispār prasīt kaut kādu tarifu pieaugumu, ja viņu iekšējā grāmatvedībā viss tik labi kompensējas," spriež Reihmane.

"Latvenergo" pārstāvji gan tā nedomā. "Mēs nevaram mazāk maksāt atbalstāmajiem elektroenerģijas ražotājiem tikai tāpēc, ka šī komponente nav iekļauta attiecīgā apmērā regulētajā tarifā. Tāpēc reāli notiek tā, ka, tiklīdz paaugstinās OIK, tā samazinās "Latvenergo" ieņēmumu sadaļa par pārdoto elektroenerģiju. Tirgus klienti nemaksā OIK par regulētajiem, OIK tiek godīgi rēķināts uz visiem patērētājiem vienādi, bet reāli par mājsaimniecībām samaksā valsts budžets, jo "Latvenergo" neiegūst peļņā to, ko varētu iegūt, ja OIK tarifā būtu adekvāts," norāda "Latvenergo" valdes loceklis Uldis Bariss.

"Latvenergo" pārstāvji neuzskata, ka kaut kas saistībā ar obligātā iepirkuma aprēķiniem vai maksājumiem tiktu slēpts no patērētājiem. "Latvenergo" mājaslapā atrodama informācija par OIK, kas regulētajā tarifā mājsaimniecībām 2010.gadā ieņēma 15% lielu maksājumu daļu, neliels uzņēmums par to maksāja 17%, liels - 18% no ikmēneša elektrības tēriņiem.

Visdārgākie OIK izmaksās esot atjaunojamie energoresursi: mazās hidroelektrostacijas, vēja stacijas, biomasas un biogāzes stacijas. Līdere ir biogāzes stacija, kas saņem 200 eiro (140 latu) par megavatstundu (MWh). Turpretim mazajām gāzes koģenerācijas stacijām tiek maksāti gandrīz 120 eiro (84 lati), lielajām gāzes koģenerācijas stacijām - tādām kā TEC-2 - ap 70 eiro (49 latiem). Tomēr informācijas, cik kopumā samaksāts AER staciju īpašniekiem, šeit nav. Kampars norāda, ka procentuāli lielākā summa no OIK aiziet tieši gāzes stacijām - ap 85%.

Patlaban tiek gaidīts jaunais Atjaunojamo energoresursu likums, kas sola uzlabot un mainīt pašreizējo atbalsta maksājumu kārtību AER īpašniekiem. Pašlaik likumprojekts esot galīgajā saskaņošanas fāzē, uzsver Kampars.

Uz augšu
Back