Ronis atkāpjas no satiksmes ministra amata

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Satiksmes ministrs Aivis Ronis

FOTO: LETA

Satiksmes ministrs Aivis Ronis nolēmis demisionēt, informēja ministra birojā. Ronis paziņojumā presei norāda, ka viņam dažos jautājumos ir izveidojušās viedokļa atšķirības gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju. Lai noņemtu spriedzi koalīcijā, Ronis pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā.

Ronis arī uzsver, ka koalīcijai ir iespēja turpināt strādāt. Viņš pilnībā atbalsta Ministru prezidenta Valda Dombrovska mērķi par Latvijas dalību eirozonā un Eiropas «kodolā».

Satiksmes ministrs pirms valdības sēdes bija nerunīgs par saviem demisijas iemesliem un publiski pausto, ka darbu valdībā pamet izveidojušās spriedzes dēļ. Viņš žurnālistiem nekomentēja, kuru politisko spēku starpā ir izveidojusies viņa pieminētā spriedze un kādas ir viedokļu atšķirības. Viņš vien piebilda, ka šīs detaļas piektdien pārrunās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.

«Šai koalīcijai ir visas iespējas turpināt darbu,» viņš noteica un, neatbildot uz turpmākajiem jautājumiem, devās valdības sēžu zālē.

Premjers: tā ir nevēlēšanās koriģēt algas

Demisijas tehniskās detaļas tuvākajās dienās satiksmes ministrs pārrunās ar Dombrovski. Ronis satiksmes ministra amatā ir kopš 2011.gada 26.oktobra.

Dombrovskis Roņa demisiju saistīja ar viņa nevēlēšanos koriģēt algas Latvijas dzelzceļa kompānijas «Latvijas dzelzceļš» (LDz) vadībai.

«Acīmredzot ir izveidojusies problēma ar valsts kapitālsabiedrību algu jautājumu, kur mēs zinām, ka divi ministri [Ronis un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts] pilda viņiem doto uzdevumu koriģēt pieņemtos lēmumus attiecībā uz algu palielināšanu. Šodien arī valdībā plānojam skatīt Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas nosaka tādus pašus algu griestus, kādus Saeima ir konceptuāli atbalstījusi pirmajā lasījumā. Ja ministram šādi risinājumi nav konceptuāli pieņemami, tad, protams, tā ir ministra izvēle, un par motivāciju jājautā viņam pašam,» klāstīja Dombrovskis.

SM - iekārojams «krēsls» partijām

Bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš jau pērn novembrī bija paudis vēlmi atgriezties biznesā, bet tika atrunāts koalīcijas stabilitātes saglabāšanas vārdā, par šo savu nodomu jau pagājušās nedēļas sākumā ir informējis premjeru Valdi Dombrovski.

Sagaidāms, ka bezpartejiskā Roņa demisija, kas atbrīvos ar saimnieciskajām interesēm saistīto Satiksmes ministriju (SM), var izraisīt domstarpības koalīcijā par to, kura partija deleģēs savu kandidātu satiksmes ministra amatam, un var novest pie plašākas portfeļu pārdales.

Tieši šā iemesla dēļ premjers Dombrovskis, kura politiskā prioritāte šobrīd ir eiro referenduma novēršana, lūdzis Roni nogaidīt ar demisiju, raksta Pietiek.com.

Ja šāda iespēja rastos, nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) šīs Saeimas laikā varētu uzņemties atbildību par Satiksmes ministrijas darbu. Tā LNT pieļāva VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars, komentējot iespējamo situāciju, ja pašreizējais satiksmes ministrs Aivis Ronis demisionētu.

Dzintars arī kritiski izteicās par pašreizējo Roņa darbību, jo tās mērķi atšķiroties no nacionālās apvienības uzstādījumiem, proti, VL-TB/LNNK neapmierinoti ieceres realizēt infrastruktūras projektus austrumu virzienā, situācija ap nacionālo lidsabiedrību «airBaltic» un algu nesamērīga palielināšana Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošu uzņēmumu vadībai. «Tas nav vērtējams kā labs darba rezultāts,» teica politiķis.

Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzīmēja, ka pārraudzības sfēras koalīcijā ir skaidri definētas tās dibināšanas laikā, proti, ka Satiksmes ministriju (SM) kopā pārrauga «Vienotība» un neatkarīgo deputātu grupa. Ministrs norādīja, ka «spēles laukums» nav mainījies, vienlaikus gan piebilstot, ka iespējamā ministra kandidatūra ir sarunu jautājums.

Neatkarīgie mēģinās atrunāt Roni no demisijas

Neatkarīgie deputāti mēģinās atrunāt satiksmes ministru Aivi Roni no demisijas, pastāstīja Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, parlamenta neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis Klāvs Olšteins.

«Mēs Roņa kunga darbu vērtējam ļoti labi - viņa darbības laikā ir veiksmīgi norisinājušies lidostas kohēzijas projekti, «airBaltic» darbība ir nostabilizējusies, kā arī kravu apjoms ir palielinājies. Roņa kungs ir pierādījis sevi kā labu vadītāju un mēs mēģināsim viņu atrunāt no šāda soļa,» sacīja Olšteins, atzīstot, ka Roņa demisijas paziņojums nav bijis pārsteigums, jo jau iepriekš par to ir bijusi runa.

Olšteins arī norādīja, ka šobrīd jauna ministra kandidāta meklēšana pašlaik nav prioritāte. «Skaidrs, ka ir padomā, kas varētu būt satiksmes ministra kandidāts, taču šobrīd primāri ir mēģināt atrunāt Roņa kungu no demisijas,» sacīja Olšteins.

Savukārt atbildot uz jautājumu, vai viņš pats būtu gatavs kandidēt uz satiksmes ministra amatu, Olšteins sacīja, ka «tas nav izslēgts. Man par to ir jārunā gan ar neatkarīgo deputātu grupu, gan arī ar «Vienotību«. Tāpat arī pašam ir jāizvērtē situācija, kāda izveidojusies. Nevaru pašlaik viennozīmīgi pateikt, ka es kandidēšu vai ka nekandidēšu,» teica neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis.

Ambīcijas uz krēslu jau izteiktas

Vienlaikus politikas kuluāros izskan, ka satiksmes ministra krēsla atbrīvošanos nelaidīs garām Nacionālā apvienība, kurai ar 14 deputātu vietām Saeimā ir tikai divi ministru portfeļi, kamēr Reformu partijai (RP) ar 16 deputātiem - veseli pieci portfeļi. Tomēr nav skaidrs, vai apstākļos, kad uz SM vadību pretendē gan olšteinieši, gan pati Vienotība, šīs NA ambīcijas tiks apmierinātas, bet tas savukārt var novest pie citu ministru portfeļu pārdales uz RP rēķina. Tādēļ kopš aizvadītās nedēļas, kad apstiprinājās ziņas par Roņa demisijas plāniem, koalīcijā valda nervozitāte.

RP līderis Valdis Zatlers, nenoliegdams, ka kuluāros tiek apspriestas gaidāmās izmaiņas SM vadībā, Pietiek pirmdien uzsvēra, ka nākamā satiksmes ministra izvēlei, ja tāda nepieciešamība rastos, jānotiek saskaņā ar koalīcijas līgumu. Zatlers atsaucās uz līguma punktu, saskaņā ar kuru politiski atbildīgi par SM ir Vienotība un «olšteinieši». Tieši šiem abiem koalīcijas partneriem, viņaprāt, jāvienojas par nākamo satiksmes ministra kandidātu. «Jāturas pie koalīcijas līguma, kurā ir rakstīts, ka politisko atbildību par SM nes Vienotība un neatkarīgo deputātu grupa. Reformu partija neredz pamatu sarunai par ministru portfeļu pārdali, un mēs netaisāmies to darīt,» uzsvēra Zatlers.

Ronis savulaik kā kompromiss

Ronis 2011. gada novembrī piekrita vadīt SM kā politiski neitrāls kandidāts brīdī, kad partijas nespēja vienoties, kura atbildēs par saimnieciski svarīgo ministriju. Viņam šā vairāk nekā gada laikā nācies iet uz daudziem kompromisiem, piekāpjoties partiju interesēm. Privātos izteikumos Ronis atzinis, ka, piekrītot amatam, nav rēķinājies ar politiskajiem zemūdens akmeņiem. Tāpat izskan, ka satiksmes ministrs varētu justies nodots jautājumā par algu palielināšanu lielo kapitālsabiedrību valžu locekļiem.

Attiecīgos Ministru kabineta noteikumus valdībā virzīja SM, un avoti koalīcijā neoficiāli atzīst, ka tas ticis saskaņots ar premjeru Dombrovski, kurš, reaģējot uz mediju un sabiedrības kritiku, norobežojies no atbildības par algu palielināšanu, to atstājot uz Roņa pleciem.

Īsi pirms algu skandāla, gadu mijā Roņa vadītā ministrija un tās pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības piekāpās vairāku ar Vienotību, Olšteina sešinieku un Nacionālo apvienību saistītu kandidātu apstiprināšanai uzņēmumu valdēs, un neoficiāli tas līdzīgi kā iepriekš tika skaidrots ar nepieciešamību saglabāt mieru valdības koalīcijā.

Ronim plāns par biznesu ārzemēs

Iepriekš izskanējušas spekulācijas, ka kādreizējais Latvijas vēstnieks NATO Ronis varētu būt reālākais pēdējā brīža kompromisa kandidāts uz Satversmes aizsardzības biroja šefa amatu, par ko koalīcijai būs jāvienojas jau tuvāko pāris mēnešu laikā. Tomēr, pēc neoficiālas informācijas, Ronis savus nākotnes plānus saista ar amatu biznesa struktūrās ārzemēs, kas nebūtu saistīts ar satiksmes jomu.

Lai gan publiski vēl neizskanējusi, Roņa aiziešana jau pašlaik rada problēmas arī Vienotības iekšienē un tās attiecībās ar koalīcijas partneriem. Saskaņā ar koalīcijas līgumu politisko atbildību par SM uzņēmusies Vienotība un sešu no Reformu partijas atšķēlušos deputātu grupa jeb tā dēvētais Klāva Olšteina sešinieks.

Uz augšu